Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā daļēji iestiklots ātrijs

01.12.2015

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā ēka iegūst arvien spožākas aprises – pilnsabiedrība „SBRE” jau ir daļēji veikusi ēkas korpusus savienojošā ātrija stiklojuma montāžu. Turklāt novembrī sasniegts vēl kāds simbolisks un ļoti svarīgs projekta attīstības posms – diviem slimnīcas blokiem pieslēgta pagaidu apkure. Tas nozīmē, ka jaunais korpuss gada aukstākajā periodā jau tiks apsildīts, un tikmēr tajā tiks veikti visi plānotieiekšdarbi.

Šobrīd daļēji veikta ēkas korpusu savienojošā ātrija stiklojuma montāža un nosegšana. Būvobjektā gandrīz pilnībā noslēgusies trīs bloku ārsienu paneļu montāža, tiek uzsākti ventilējamās fasādes izbūves darbi. Līdz pastāvīga sala perioda sākumam turpināsies teritorijas labiekārtošanas darbi, kas tiks pilnībā pabeigti pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma. Šobrīd objektā tiek ierīkoti jumti, izbūvēta piegādes un neatliekamās medicīniskās palīdzības rampa, rekreācijas ātrija zaļā pārseguma virsējie slāņi.

Jau novembra sākumā „SBRE” pabeidza jaunās ēkas kompozīto konstrukciju montāžu, un šobrīd turpinās pārsegumu betonēšana ēkas torņa daļā.

Kā norāda pilnsabiedrības „SBRE” projektu vadītājs Valdis Koks, aktīvi būvdarbi šobrīd norit visās būvobjekta daļās. „Pēc ēkas karkasa būvniecības beigām pieslēdzām apkuri 1. un 2. blokā, lai varam sākt veikt iekšdarbus. Visā objektā strauji rit gan ārējo, gan iekšējo komunikāciju izbūve, un plānotie būvdarbi notiek paredzētajā grafikā, ” stāsta V. Koks.

Projektā paredzēti vairāki jaunās ēkas savienojumi ar esošajiem slimnīcas korpusiem, tāpēc šobrīd norit arī pazemes tuneļu un lifta torņu izbūve.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs turpina palielināt objektā strādājošo skaitu, un novembrībūvlaukumā tiek nodarbināti vairāk nekā 300 darbinieki.

Fotogrāfs: G.Ivuškāns


Nodod ekspluatācijā Krievu salas infrastruktūras attīstības projektu

01.12.2015

16.novembrī Rīgā, Krievu salā svinīgā pasākumā būvkompāniju pilnsabiedrība „BMGS S”, kuras sastāvā ietilpst būvuzņēmumi SIA „Skonto Būve” un AS „BMGS”, Rīgas Brīvostas pārvaldes rīcībā nodeva jauno Krievu salas ostas infrastruktūras objektu. Līdz ar to ir apstiprināts, ka ostas vēsturē vērienīgākā un arī Latvijas mērogā ļoti nozīmīgā projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” būvniecība ir pabeigta.

„„Skonto Būve” ir vēsturiska izdevība būt klāt un piedalīties Rīgas pilsētas un Rīgas ostas celtniecībā. Krievu salas projekts un visas teritorijas attīstība nozīmē būtisku Rīgas ostas starptautiskās konkurētspējas pieaugumu. Tas savukārt nozīmē jaunus attīstības un sadarbības virzienus gan ostai, gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumiem. Krievu salas projekts nav stāsts tikai par Rīgas ostu. Es tiešām esmu lepns, ka „Skonto Būve” piedalījās, piedalās un turpinās aktīvi piedalīties Rīgas un visas Latvijas ekonomikas attīstībā. Drūmā un smagnējā ostas teritorija Daugavas labajā krastā tagad lēnām pazudīs, paverot plašu lauku jaunas dzīves, atpūtas, kultūras un izklaides telpas veidošanā pilsētas iedzīvotājiem. Varu atzīmēt to, ka Rīgas Brīvostai un būvniekiem bija skaidrs mērķis, kas sekmēja labu, saliedētu darbību un projekta veiksmīgu pabeigšanu,” skaidroja Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs.

Projekta realizācijā ieguldīti 133,65 miljoni eiro. No tiem ES Kohēzijas fonda finansējums ir 77,19 miljonu eiro, Rīgas Brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea Bankas un Pohjola Bankas) 56, 46 miljonu eiro.

Projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” īstenošana tika uzsākta 2006. gadā. Deviņu gadu laikā ir gan veikts ietekmes uz vidi novērtējums, gan izstrādāts tehniskais projekts, gan piesaistīts ES finansējums, gan arī veikti praktiskie būvniecības darbi.

Patlaban Krievu salā ir izveidotas labākajai pasaules ostu praksei atbilstošas dziļūdens piestātnes un nepieciešamā infrastruktūra, kas nodrošina tālāku termināļu attīstību. Lai tas īstenotos, pilnsabiedrība „BMGS S” Krievu salā izbūvēja 4 beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1180 metru un dziļumu pie piestātnēm 15,5 metri. Tāpat arī izbūvēti visi nepieciešamie autoceļu un dzelzceļa pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai.

Krievu salas projekta kopējā kapacitāte ir 20 miljonu tonnu beramkravu gadā. Būvniecības procesā ir veikta gandrīz 24 tūkstošu tonnu cauruļu un 3 100 tonnu rievpāļu iegremdēšana 10 līdz 28 metru dziļumā; izveidota 1489 metru gara piestātnes siena, uz kuras uzstādīts 51 pietauvošanas postamentu komplekts un 123 atvairīšanas ierīču komplekti; veikta upes gultnes padziļināšana – izsmelti 2,7 miljoni kubikmetru grunts, kas dod iespēju uzņemt kuģus ar iegrimi līdz 15 metriem, bet perspektīvā - arī līdz 17 metriem.

Konstrukcijā ir ieklāti aptuveni 20 tūkstoši kubikmetru betona un 2,5 tūkstoši tonnu armatūras; sagatavotas un objektā nogādātas 6176 seguma plātnes un 463 pārseguma plātnes, kā arī papildus tika veikta teritorijas uzskalošana 300 tūkstošu kubikmetru apjomā, nostiprināti 600 metru Hapaka grāvja krastu.

Foto: E.Matvejeva, V.Koziols


Noslēgumam tuvojas lielākais infrastruktūras un satiksmes projekts - Krievu sala

02.11.2015

SIA „Skonto Būve” ir beigusi darbus Baltijas valstīs lielākajā infrastruktūras un satiksmes projektā, kas finansēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu atbalstu - "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīga, Latvija".

Projekta pasūtītājs ir Rīgas Brīvostas pārvalde. Projektu īstenoja Pilnsabiedrība „BMGS S”, kurā ietilpst A/S „BMGS” un SIA „Skonto Būve”.

Termināla būvniecības darbi ir pabeigti, un pašreiz notiek dokumentācijas un darbu nodošana pasūtītājam.

Krievu salas objekta svinīgā nodošana pasūtītājam notiks 16.novembrī.

 

Fotogrāfs: Viesturs Koziols


SKONTO BŪVE pabeidz lidosta ”Rīga” Ziemeļu piestātnes būvniecības 1.kārtu

07.10.2015

Septembra vidū SIA „Skonto Būve” pabeidza darbus projekta „VAS Starptautiskās lidosta ”Rīga” pasažieru termināļa paplašināšanas 5.kārta – Ziemeļu piestātnes būvniecības 1. kārta” ietvaros.

Termināļa paplašināšanas 5.kārta – gaisa kuģu piestātnes ēkas projekts, sadalīts divās būvniecības kārtās.

Ziemeļu piestātnes 1.būvniecības kārtā, ko veica SIA „Skonto Būve”, tika izbūvētas visas ēkas konstruktīvās daļas, veikta ārējās apdares un teritorijas daļas izbūve, galerijas ēkas iekšējā apdare un pielāgošana pagaidu funkcionēšanai lidostas vajadzībām.

Apkārt Ziemeļu piestātnei tika izbūvēts apbraucamais ceļš, kā arī galvenais apkalpes ceļš paralēli savienojošai galerijai Ziemeļu virzienā ar turpinājumu līdz pat kravas termināla zonai. Šis apkalpes ceļš nodrošina stāvvietu apkalpi gan pie jaunās piestātnes, gan arī teritorijā uz Ziemeļiem no tās.

Piestātnes ēkas galvenās funkcijas būsaizlidojošo un atlidojošo pasažieru apkalpošana – iekāpšanas un izkāpšanas procesa nodrošināšana.


Rīgas Kristus Piedzimšanas Katedrāles krusti iemirdzas zeltā

25.09.2015

Septembra sākumā Rīgas Kristus Piedzimšanas Katedrāles krusti iemirdzējās zeltā, tādējādi noslēdzot 13 gadus ilgušos katedrāles restaurācijas darbus labdarības akcijas SVET ietvaros „Skonto Būves” speciālistu uzraudzībā.

Labdarības akcijas SVET pirmsākumi meklējami 2002.gadā. To iniciēja Guntis Rāvis un vadošais būvniecības uzņēmums Skonto Būve. Restaurācijas darbi veikti vairākos posmos.

Akcijas sākumposmā tika veikts rūpīgs izpētes darbs un 2005.gadā tika atjaunota dievnama fasāde. Katedrāles iekšpusē tika pabeigti unikālie sienu gleznojumi un atbilstoši pareizticīgo tradīcijām apgleznota arī aizmugurējās daļas siena, uz kuras līdz tam gleznojuma nebija.

Nākamajā posmā 2011.gadā ar visaugstākās kvalitātes 980 proves zelta lapiņām tika apzeltīts dievnama 80 kvadrātmetru lielais zvanu torņa kupols un pilnībā no jauna izgatavots un apzeltīts divu metru augstais krusts. Zeltīšanas procesu vadīja viens no retajiem restaurācijas darbu vecmeistariem Latvijā - Gazis Habibuļins. Viņš atzīst, ka zeltījums ir ne vien skaistākais, bet arī noturīgākais kupolu segums, kas ilgstoši nerūsē un neoksidējas - tas nebūs jāatjauno ātrāk par 40-50 gadiem.

2014.gadā tika veikts visapjomīgākais darbs – apzeltīts katedrāles centrālais kupols. Tā 400 kvadrātmetrus plašā virsma pārklāta ar 980 proves zeltu, apzeltīšanai izmantojot 57 740 zelta lapiņas.

2015.gada vasarā uzsākās katedrāles ieeju trīs mazo krustu un četru kupolu krustu zeltīšana. Uzņēmuma Skonto Būve projektu vadītājs Modris Seļakovs stāsta, ka, sākot strādāt pie katedrāles krustu zeltīšanas projekta, pareizticīgo baznīca vēlējās virs katedrāles uzstādīt pareizticīgo tendencēm atbilstošus tradicionālos krustus bez rotājumiem, taču Latvijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija lūdza saglabāt esošo krustu formu, uzsverot celtnes un Rīgas pilsētbūvniecības vēsturiskā mantojuma autentisko krustu vērtību.

Katedrāles ieeju trīs mazo krustu un četru kupolu krustu zeltīšanu vecmeistara G. Habibuļina uzraudzībā veica Latvijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sertificēta zeltīšanas speciāliste Laura Ikerte. Arī šoreiz zeltīšanai tika izmantots 980 proves zelts.

Katedrāles atjaunošanas darbi tika veikti SIA Skonto Būve projektu vadītāja Modra Seļakova uzraudzībā. Dievnama atjaunošanas un zeltīšanas darbi veikti par Gunta Rāvja un citu uzņēmēju ziedojumiem daudzu gadu garumā.

Darbs, līdzekļi un zināšanas, ko ieguldījis uzņēmums un Guntis Rāvis personīgi, ir pavēruši iespēju atdzimt vienai no skaistākajām un majestātiskākajām neobizantiešu stilā būvētajām celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā.