Ar “Skonto Būves” atbalstu Latvijas upītēs ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu

08.07.2011

Ar 50 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu Pededzes upes baseinā jūija beigās noslēdzās zivju mazuļu ielaišana “Skonto Būve” iniciētā projekta “Miljons foreļu atgriešanā” ietvaros. Kopumā šogad septiņu upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Nākamā strauta foreļu mazuļu ielaišana plānota nākamā gada pavasarī.

Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, „Skonto Būve” iniciētā projekta „Miljons foreļu atgriešanās” ietvaros, četru gadu laikā Latvijas upēs tiks ielaisti miljons strauta foreļu mazuļu – katru gadu pa 250 tūkstošiem. 

Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība apdraudēta. 

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” ir saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos – Ogres, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures, Gaujas un Pededzes upju baseinos. 

Strauta foreļu mazuļus izlaida biedrība “Mēs zivīm”, bet izaudzēja trīs Latvijas zivju audzētavas – „BIOR” zivju audzētava „Tome”, SIA ”Faps” un Z/s „Sillakas”. 


“Skonto Būve “ Latvijas upītēs ielaidīs miljonu strauta foreļu mazuļu

10.06.2011

Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, „Skonto Būve” iniciētā projekta „Miljons foreļu atgriešanās” ietvaros Latvijas upēs tiks ielaista jauna dzīvība – miljons strauta foreļu mazuļu.

Pirmos 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļu 9.jūnijā Ogres upē ihtiologu Māra Oltes un Armanda Rozes uzraudzībā ielaida projekta iniciators un “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis un vides ministrs Raimonds Vējonis. Līdz jūnija beigām citās Latvijas upēs tiks ielaisti vēl 200 tūkstoši.

Guntis Rāvis, „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs: „Vēl pagājušā gadsimta sākumā strauta forele bija plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, savukārt tagad strauta forele makšķernieku lomos ir reti un sastopama vairs tikai ap 200 upēs. Neskatoties uz to strauta forele nav Latvijas īpaši aizsargājamo zivju sarakstā, arī valsts atbalsta programmas to populācijas atjaunošanai līdz šim nebija. Tāpēc nolēmām nākt ar privātu iniciatīvu un četru gadu laikā Latvijas upēs ielaist miljons strauta foreļu mazuļu, katru gadu pa 250 tūkstošiem.”

Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība apdraudēta.

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netiks mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Strauta foreļu mazuļus pēc „Skonto Būve” pasūtījuma izaudzēja trīs Latvijas zivju audzētavas – „BIOR” zivju audzētava „Tome”, SIA”Faps” un Z/s „Sillakas”. Zivju mazuļu ielaišanu upēs realizē biedrība “Mēs – zivīm”.


„Skonto Būve” labākā reputācijas starp Latvijas būvniecības uzņēmumiem

10.06.2011

„Skonto Būve” atzīts par uzņēmumu ar labāko reputāciju būvniecības un nekustāmo īpašumu nozarē pēc laikraksta „Diena” un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotā Latvijas uzņēmumu reputācijas topa.

Uzņēmumu reputācija tiek mērīta aptaujā noskaidrojot gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju viedokli, vērtējot Latvijas uzņēmumus pēc dažādiem kritērijiem. Uzņēmuma atbildība pret vidi ir kritērijs, kurā „Skonto Būve” šogad saņēmusi visaugstāko novērtējumu gan no iedzīvotājiem, gan citiem uzņēmējiem.

Kopējā Latvijas uzņēmumu reputācijas topā „Skonto Būve” šogad ieņem 84.vietu. Salīdzinot ar pērno gadu, „Skonto Būve” kopējā reputācijas topā pakāpusies par 22 vietām, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem starp visiem Latvijas uzņēmumiem.


Guntis Rāvis sveic konkursa „Dizaina Tramplīns” uzvarētājus

06.06.2011

Funkcionālā dizaina ideju konkursa „Dizaina Tramplīns” noslēguma ceremonijā galerijā “Daugava” SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs un “Skonto Plan Ltd.” valdes loceklis Guntis Rāvis sveica labāko darbu autorus, tiem pasniedzot diplomus un ievērojamas naudas balvas. 

Par pirmās vietas ieguvējiem, ar naudas balvu 3000 latu apmērā, žūrija atzinusi dizainerus Jāni Bičkovski un Arvīdu Endziņu par abu kopīgi izstrādātajām grieznēm dažādu iepakojumu ērtai atvēršanai. Veicināšanas balvas 1000 latu apmērā saņēma Intars Ozols par oriģinālu sienas lampu un Jānis Indriksons par āra soliņiem, savukārt veicināšanas balvas 500 latu apmērā - Rihards Funts par daudzfunkcionālu plauktu un Laima Laizāne par oriģinālu interjera priekšmetu žurnālu un grāmatu turēšanai. 

Kā apbalvošanas ceremonijā teica Guntis Rāvis, divus no konkursa darbiem – grieznes dažādu iepakojumu ērtai atvēršanai un Intara Ozola izstrādāto oriģinālo sienas lampu - ir iecerēts ieviest ražošanā topošajā „Skonto Plan Ltd.” metāla nestandarta izstrādājumu rūpnīcā. 

„Konkurss ļāva pārliecināties, ka tepat Latvijā ir daudz veiksmīgu dizaineru ar konkurētspējīgām idejām, taču nepietiekama ir ražotāju līdzdalība, lai tās īstenotu. Profesionālais žūrijas vērtējums veicināja pašu dizaineru izpratni par to, kas ir reāli ražojams,” saka konkursa iniciators Guntis Rāvis. Konkursā „Dizaina Tramplīns” savus priekšlikumus funkcionālā dizaina izstrādājumiem no nerūsējošā tērauda, alumīnija un metāla varēja iesniegt ne vien profesionāli dizaineri un mākslinieki, bet ikviens radošu ideju autors. 

Finālistu darbus klātienes prezentācijā vērtējažūrija dažādu nozaru profesionāļu sastāvā - „Vizuālās mākslas veicināšanas fonda” un galerijas "Daugava" vadītāja Anda Treija, „Latvijas Dizaineru savienības” valdes locekle Anita Grase, uzņēmuma „Skonto Plan Ltd.” valdes loceklis Guntis Rāvis un valdes loceklis Ainars Birkmanis, RTU inženiertehniskās dizaina programmas vadītājs Jānis Vība, metālmākslinieks un dizaineris Ainars Sils, interjera dizaineris Armands Vecvanags, sociālā biznesa un inovācijas eksperts Fions Dobins un reklāmas aģentūras „!Mooz” radošais direktors Ēriks Stendzenieks. 

Vērtēta tika idejas oriģinalitāte, izstrādājuma dizains, tehniskais izpildījums, praktiskais pielietojums, ražošanas specifika, izmaksas un tehnoloģiskās iespējas, kā arī preces iespējamais pieprasījums nākotnē. 

Konkurss „Dizaina tramplīns” tika rīkots ar „Vizuālās mākslas veicināšanas fonda” un uzņēmuma „Skonto Plan Ltd.” iniciatīvu, lai sniegtu iespēju Latvijas dizaineriem saņemt finansiālu atbalstu savu ideju īstenošanai dzīvē un labākās no tām ieviest ražošanā.


Katedrāle saņēmusi dāvinājumā zeltu no akcijas SVET patrona Gunta Rāvja

27.05.2011

Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs saņēmis dāvinājumā 980 proves visaugstākās kvalitātes zeltu Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāles zvanu torņa kupola apzeltīšanai. Ar šo akcijas „SVET” patrona un mecenāta Gunta Rāvja dāvinājumu tiek iezīmēts nākamais un noslēdzošais posms zvanu torņa kupola atjaunošanā.

Šobrīd katedrāles kupolu skatienam aizsedz sastatnes, zem kurām norit rūpīgs darbs, lai sagatavotu kupola zvīņveida skārda klājumu, krusta cokolu un arī krustu apzeltīšanai. Atbilstoši atjaunošanas projektam, kupolam tiks noņemtas savulaik uzliktās metāla ribas un atjaunota sākotnējā gludā kupola forma. Turklāt zvanu torņa krusta cokolu plānots nomainīt pret valcētu skārda apdari, analogi krustu cokoliem mazajos katedrāles kupolos. Esošās kupola pamatnes atjaunošana prasa ļoti apjomīgus, detalizētus un precīzus aprēķinus, kā arī nopietnu un profesionālu darbu.

Kupola zeltīšana tiks veikta senā un tradicionālā apzeltīšanas tehnoloģijā, kas paredz tā dēvēto zelta lapiņu izmantošanu. Tā kā zelts lapiņām piestiprināts kā smalki puteklīši, apzeltīšanas darbi jāveic noteiktos gaisa plūsmas un temperatūras apstākļos, tos turklāt jāizpilda augsti kvalificētiem speciālistiem ar atbilstošu pieredzi.

Pateicoties Guntim Rāvim par atbalstu dievnama atjaunošanā, metropolīts Aleksandrs teica: „Kupolu apzeltīšana ir izteikti pareizticīga tradīcija. Zelts ir mūžības, neiznīcības, varenības un debesu slavas simbols. Zeltītie dievnamu kupoli atgādina par svēto karapulku un garīgo cīņu, bet izliektās, "sīpolveidīgās" kupolu virsotnes, līdzīgi sveces liesmai, uzrunā cilvēkus: „Jūs esat pasaules gaisma!””.

„Plānots, ka kupols atmirdzēs zeltā jau šā gada septembrī, turklāt kārtējā atjaunošana būs nepieciešama ne ātrāk kā pēc 30 gadiem,” informēja akcijas patrons, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Viņš piebilda, ka akcijas „SVET” īstenošanā „būtisks ir katra iedzīvotāja ziedotais lats, kā arī katra partnera sniegtais atbalsts.”