2015.gada 18. decembrī, pēc triju gadu vērienīgas restaurācijas un rekonstrukcijas, ekspluatācijā ir nodota Rīgas pils Priekšpils- Rīgas pils piebūve jeb prezidenta daļa, priekšpils un dārzs.Pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā ietilpst būvniecības uzņēmumi – SIA Skonto Būve un SIA RE&RE.

Speciālisti atzīst, ka restaurācijas darbi bijuši sarežģīti un pārsteigumiem pilni. Kā atzīst Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis „Rīgas pils ir pati blīvākā Latvijas vēstures un mākslas vieta. Šeit ir viss, kam Latvija ir gājusi cauri, no viduslaikiem līdz mūsdienām. Katrs gadsimts ir atstājis kādu mākslas un arhitektūras nosēdumu”. Restauratori ir paveikuši ļoti augsta līmeņa darbu. Vairākas telpu interjera detaļas ieguvušas vēl nebijušu spožumu un greznumu. Remontdarbu laikā atklājās jaunas vēsturiskās vērtības, kuras iepriekš bija cilvēku acīm slēptas.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Priekšpils ZR daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darbavietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Liels darbs ieguldīts četru Rīgas pils grezno zāļu – Svētku, Baltās, Sūtņu akreditācijas un Ģerboņu zāles restaurācijā. Zāles atjaunotas to vēsturiskajā veidolā, atjaunoti griestu gleznojumi, mēbeles, koka detaļas un lustras. Rīgas pils Baltās zāles atjaunošanai apjomīgs darbs ieguldīts interjera, konstrukciju un apdares rekonstrukcijai. Tādējādi 19. gadsimtā izveidotajā zāles interjerā atjaunots zeltījums, kas rotā 68 m2 no visas sienu un griestu platības, kā arī veikta jumta konstrukciju un pārseguma siju pastiprināšana un izbūve. Arī Sūtņu akreditācijas zāle ir bijusi gana sarežģīta – meistara Anša Cīruļa 86 gadus seno griestu un sienu gleznojumu izpēte un atjaunošana bijusi ļoti sarežģīta. Speciālisti norāda, ka 1929. gadā izveidotais zīmējums bijis ļoti sliktā stāvoklī, tomēr pēc vairāku mēnešu ilga darba tautiskā romantisma stilā veidotie A. Cīruļa griestu un sienu oriģinālgleznojumi ir atguvuši sākotnējo tēlu. Ģerboņu zālē ir izveidoti visi 76 pilsētu un četri novadu ģerboņi, un telpas kompozīcija papildināta ar restaurētām un pēc paraugiem no jauna izgatavotām mēbelēm.

Rīgas pilī rekonstruētas telpas gandrīz 10’000 m2 platībā, turklāt veicot ne tikai ēkas, bet arī visu māksliniecisko un funkcionālo elementu restaurāciju. Visās pils daļās atjaunotas nesošās konstrukcijas un veikta pamatu un konstrukciju pastiprināšana, kā arī īstenota mēbeļu, gleznu, lustru, sienu un griestu gleznojumu un iekšējās apdares atjaunošana. Rīgas pilī būvdarbu laikā strādāja aptuveni 250 darbinieku, bet darbnīcās visā Latvijā vēl aptuveni 60 – 70 cilvēku.

Darbs pie pils atjaunošanas turpināsies – 2. kārtā tiks rekonstruēta pils Kastelas daļa.

Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija
Pasūtītājs: VAS Valsts nekustamie īpašumi
Ģenerāluzņēmējs: pilnsabiedrība SBRE, projektu vadītājs Egils Klēbergs, atbildīgais būvdarbu vadītājs Edgars Sivickis, atbildīgais restaurācijas darbu vadītājs Ivars Rība.
Projektētājs: pilnsabiedrība «Pils projekts», arhitekts Artūrs Lapiņš.
Projekta būvuzraudzība: SIA Būvalts.

Fotogrāfs: Elīna Matvejeva

Video: Latvijas Dzelzceļš

SIA „Skonto Būve” sadarbībā ar A/S „BMGS” ir pabeigusi jaunās stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecību un objekts nodots pasūtītājam VAS “Latvijas Dzelzceļš”.

Projekta mērķis ir Rīgas dzelzceļa mezgla kopējās jaudas palielināšana, vilcienu kustības drošības un uzticamības uzlabošana.

Projekts ir saistīts ar Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules mantojuma pieminekļa zonas Daugavas labajā krastā atslogošanu no kravu pārkraušanas darbībām, pārvietojot kravas termināļus no Andrejsalas un Eksportostas uz Rīgas brīvostas no jauna izbūvējamo teritoriju Krievu salā Daugavas kreisajā krastā, veicinot šo teritoriju attīstību atbilstoši Rīgas attīstības plānā noteiktajam lietojumam un līdzsvarojot Rīgas brīvostas kravu apgrozījumu starp Daugavas kreiso un labo krastu.

"Šis, neapšaubāmi, ir viens no vērienīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Latvijā un visā Baltijā, un Skonto Būve ir gandarīta par iespēju piedalīties un dot savu ieguldījumu modernas pilsētas attīstībā. Esmu lepns, ka Skonto būve kopā ar saviem partneriem to ir paveikusi. Rīga un Latvija ir ieguvusi jaunu, izcilu transporta mezglu, kas uzlabo Rīgas ostas starptautisko konkurētspēju, bet Skonto būve un citi partneri – kompetenci, kuru noteikti varēsim “eksportēt”, tas ir, iegūto pieredzi un zināšanas īstenot līdzīgos projektos ārvalstīs un Latvijā. Jāatzīmē, ka šis projekts ir izcils piemērs tam, kā jāapgūst Eiropas Savienības fondu finansējums. Latvijas Dzelzceļa, kā pasūtītāja, atbildīgā pieeja, profesionalitāte un precīzi noformulētie projekta uzdevumi, ļāva darbu izpildītājiem ne tikai kvalitatīvi un laicīgi pabeigt darbu, bet arī jau sākotnēji veikt precīzus finanšu aprēķinus, kas nemainījās projekta izpildes laikā., " skaidro Guntis Rāvis, SIA " Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs.

Kā skaidroja VAS “Latvijas Dzelzceļš”, turpmākos divus gadus stacija netiks pilnvērtīgi ekspluatēta, taču pēc tam plānots, ka no stacijas “Bolderāja 2″ uz Krievu salu varēs transportēt 500 ogļu vagonu dienā. Būs iespēja transportēt arī citus kravu veidus.

Projekts līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Projekta izmaksas ir 41,2 miljoni eiro, un Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 29,9 miljoni eiro.

Foto: E.Matvejeva, SB arhīvs, LETA

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā ēka iegūst arvien spožākas aprises – pilnsabiedrība „SBRE” jau ir daļēji veikusi ēkas korpusus savienojošā ātrija stiklojuma montāžu. Turklāt novembrī sasniegts vēl kāds simbolisks un ļoti svarīgs projekta attīstības posms – diviem slimnīcas blokiem pieslēgta pagaidu apkure. Tas nozīmē, ka jaunais korpuss gada aukstākajā periodā jau tiks apsildīts, un tikmēr tajā tiks veikti visi plānotieiekšdarbi.

Šobrīd daļēji veikta ēkas korpusu savienojošā ātrija stiklojuma montāža un nosegšana. Būvobjektā gandrīz pilnībā noslēgusies trīs bloku ārsienu paneļu montāža, tiek uzsākti ventilējamās fasādes izbūves darbi. Līdz pastāvīga sala perioda sākumam turpināsies teritorijas labiekārtošanas darbi, kas tiks pilnībā pabeigti pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma. Šobrīd objektā tiek ierīkoti jumti, izbūvēta piegādes un neatliekamās medicīniskās palīdzības rampa, rekreācijas ātrija zaļā pārseguma virsējie slāņi.

Jau novembra sākumā „SBRE” pabeidza jaunās ēkas kompozīto konstrukciju montāžu, un šobrīd turpinās pārsegumu betonēšana ēkas torņa daļā.

Kā norāda pilnsabiedrības „SBRE” projektu vadītājs Valdis Koks, aktīvi būvdarbi šobrīd norit visās būvobjekta daļās. „Pēc ēkas karkasa būvniecības beigām pieslēdzām apkuri 1. un 2. blokā, lai varam sākt veikt iekšdarbus. Visā objektā strauji rit gan ārējo, gan iekšējo komunikāciju izbūve, un plānotie būvdarbi notiek paredzētajā grafikā, ” stāsta V. Koks.

Projektā paredzēti vairāki jaunās ēkas savienojumi ar esošajiem slimnīcas korpusiem, tāpēc šobrīd norit arī pazemes tuneļu un lifta torņu izbūve.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs turpina palielināt objektā strādājošo skaitu, un novembrībūvlaukumā tiek nodarbināti vairāk nekā 300 darbinieki.

Fotogrāfs: G.Ivuškāns

16.novembrī Rīgā, Krievu salā svinīgā pasākumā būvkompāniju pilnsabiedrība „BMGS S”, kuras sastāvā ietilpst būvuzņēmumi SIA „Skonto Būve” un AS „BMGS”, Rīgas Brīvostas pārvaldes rīcībā nodeva jauno Krievu salas ostas infrastruktūras objektu. Līdz ar to ir apstiprināts, ka ostas vēsturē vērienīgākā un arī Latvijas mērogā ļoti nozīmīgā projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” būvniecība ir pabeigta.

„„Skonto Būve” ir vēsturiska izdevība būt klāt un piedalīties Rīgas pilsētas un Rīgas ostas celtniecībā. Krievu salas projekts un visas teritorijas attīstība nozīmē būtisku Rīgas ostas starptautiskās konkurētspējas pieaugumu. Tas savukārt nozīmē jaunus attīstības un sadarbības virzienus gan ostai, gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumiem. Krievu salas projekts nav stāsts tikai par Rīgas ostu. Es tiešām esmu lepns, ka „Skonto Būve” piedalījās, piedalās un turpinās aktīvi piedalīties Rīgas un visas Latvijas ekonomikas attīstībā. Drūmā un smagnējā ostas teritorija Daugavas labajā krastā tagad lēnām pazudīs, paverot plašu lauku jaunas dzīves, atpūtas, kultūras un izklaides telpas veidošanā pilsētas iedzīvotājiem. Varu atzīmēt to, ka Rīgas Brīvostai un būvniekiem bija skaidrs mērķis, kas sekmēja labu, saliedētu darbību un projekta veiksmīgu pabeigšanu,” skaidroja Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs.

Projekta realizācijā ieguldīti 133,65 miljoni eiro. No tiem ES Kohēzijas fonda finansējums ir 77,19 miljonu eiro, Rīgas Brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea Bankas un Pohjola Bankas) 56, 46 miljonu eiro.

Projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” īstenošana tika uzsākta 2006. gadā. Deviņu gadu laikā ir gan veikts ietekmes uz vidi novērtējums, gan izstrādāts tehniskais projekts, gan piesaistīts ES finansējums, gan arī veikti praktiskie būvniecības darbi.

Patlaban Krievu salā ir izveidotas labākajai pasaules ostu praksei atbilstošas dziļūdens piestātnes un nepieciešamā infrastruktūra, kas nodrošina tālāku termināļu attīstību. Lai tas īstenotos, pilnsabiedrība „BMGS S” Krievu salā izbūvēja 4 beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1180 metru un dziļumu pie piestātnēm 15,5 metri. Tāpat arī izbūvēti visi nepieciešamie autoceļu un dzelzceļa pievedceļi un inženiertehniskās komunikācijas līdz ostas teritorijai.

Krievu salas projekta kopējā kapacitāte ir 20 miljonu tonnu beramkravu gadā. Būvniecības procesā ir veikta gandrīz 24 tūkstošu tonnu cauruļu un 3 100 tonnu rievpāļu iegremdēšana 10 līdz 28 metru dziļumā; izveidota 1489 metru gara piestātnes siena, uz kuras uzstādīts 51 pietauvošanas postamentu komplekts un 123 atvairīšanas ierīču komplekti; veikta upes gultnes padziļināšana – izsmelti 2,7 miljoni kubikmetru grunts, kas dod iespēju uzņemt kuģus ar iegrimi līdz 15 metriem, bet perspektīvā - arī līdz 17 metriem.

Konstrukcijā ir ieklāti aptuveni 20 tūkstoši kubikmetru betona un 2,5 tūkstoši tonnu armatūras; sagatavotas un objektā nogādātas 6176 seguma plātnes un 463 pārseguma plātnes, kā arī papildus tika veikta teritorijas uzskalošana 300 tūkstošu kubikmetru apjomā, nostiprināti 600 metru Hapaka grāvja krastu.

Foto: E.Matvejeva, V.Koziols