Projektu „Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana” īstenos pilnsabiedrība „SB & B”, kurā apvienojusies Latvijas kompānija „Skonto Būve” un Nīderlandes kompānija „Boskalis International B.V.”. Projekts tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda atbalstu un tā kopējā summa ir LVL 12 099 900,68 ar PVN.

Uldis Sesks, Liepājas domes un SEZ valdes priekšsēdētājs:„Ilgstoša militārās bāzes klātbūtne un piesārņojums, ko atstāja padomju armija pēc savas aiziešanas, ir padarījusi Karostas kanālu par vienu no Latvijas piesārņotākajām vietām. Taču parakstītais līgums dod pamatu apgalvot, ka jau pavisam drīz tā būs pagātne – kanāla attīrīšana ļaus novērst ne tikai potenciālu ekoloģisku bīstamību, kas ar gadiem būtu tikai pieaugusi, bet arī uzlabot Karostas mikrorajona iedzīvotāju dzīves kvalitāti.”

Juris Pētersons, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Skonto Būve” projektu vadītājs: „Darbu veikšanai esam izveidojuši pieredzējušu profesionāļu komandu un konkursā mums izdevies uzvarēt ar konkurētspējīgāko piedāvājumu un zemāko cenu pasūtītājam. Esmu pārliecināts, ka veiksmīga sanācijas darbu veikšana vēlreiz uzskatāmi apliecinās mūsu uzņēmuma moto – „Ar atbildību par vidi!”. Darbu apjoms ir nozīmīgs un, projektam noslēdzoties, padarīto varēs novērtēt gan liepājnieki, gan arī pilsētas viesi.”

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 000 m2 lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Līgumu parakstīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš un  pilnsabiedrības „SB&B” vārdā - „Boskalis International B.V.” direktors Mattijs Siebinga  un „Skonto Būve” projektu vadītājs Juris Pētersons.

Uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves  pirmo reizi būs skatāma baleta izrāde "Karmena. 5 tango" ar pasaulslaveno Sanktpēterburgas Marijas teātra primabalerīnu Uļjanu Lopatkinu galvenajā lomā.

Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis pirmizrādei veltītajā preses konferencē uzsvēra, ka šāda mēroga projekts nebūtu iespējams bez Latvijas Nacionālā baleta patrona  "Skonto Būve” atbalsta.

Savukārt "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis uzsvēra, ka „Latvijas Nacionālais balets ir apliecinājums Latvijas un tās iedzīvotāju konkurētspējai un baleta eksportspējai ne tikai Eiropas, bet arī pasaules kontekstā. Gandarījums, ka Latvijas baleta mākslinieki spēj mirdzēt gan uz citu valstu skatuvēm viesizrādēs, gan lutināt Latvijas skatītājus tepat Rīgā, veidojot uzvedumus kopā ar pasaules līmeņa baleta zvaigznēm."

Klātesot eksprezidentiem Guntim Ulmanim un Valdim Zatleram, simboliski uzsākta rekonstrukcija un restaurācija Latvijas pirmajā ēkā jeb Rīgas pilī. Darbus veiks pilnsabiedrība "SBRE", kas ir būvkompāniju "Skonto Būve" un "Re&Re" apvienība.

Būvnieki dāvanā no Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir projekta pasūtītājs, saņēma darbarīku komplektu zeltījumu pulēšanai, savukārt VNĪ no būvniekiem saņēma smilšu pulksteni, kas simbolizē projekta uzsākšanas laiku.

Rīgas pili tuvāko gadu laikā gaida plaši un sarežģīti remontdarbi, sākot no pamatu nostiprināšanas un beidzot ar interjera restaurāciju. Priekšpils ir paredzēta Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām, un tajā ir vairākas telpas, kas pašlaik atrodas avārijās stāvoklī un netiek izmantotas, piemēram, Baltā zāle, Svētku zāle un vēl citas. Rīgas pils Priekšpils kopējā platība, kurā tiek veikti darbi 8 688,0m²  un Austrumu piebūves kopējā platība, kurā tiek veikti darbi 1 671,3m². Objekta kopējā platība, kurā tiek veikti darbi 10 359,3m²

Iepretim Ministru kabinetam Elizabetes un Brīvības bulvāra krustojumā jau piekto gadu pēc kārtas iedegta „Skonto Būve” Ziemassvētku egle - tautiskā „Rīgas gaiļa egle”. To rotā 10 tūkstoši spuldzīšu un 800 dekoratīvās bumbas.

„Rīgas gaiļa egle” ir tautiskākā Ziemassvētku egle, kas atrodas pašā Rīgas centrā.Tās augstums ir 12 metri, diametrs – 5 metri. Egles dekorēšanai tika izmantotas 800 sarkanas Ziemassvētku egļu bumbas, savukārt  kopējais spuldzīšu skaits gaismas virtenēs sasniedz 10 tūkstošus un ar tām varētu nosegt 43 kvadrātmetrus lielu laukumu.

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, egle izrotāta latviskā noskaņā, šogad izmantojot līkloča motīvu. Līklocisir viena no senākajām grafiskajām zīmēm un ir viens no ģeometriskā raksta pamatelementiem. Latviskais pamatraksts, kas agrāk izmantots sadzīves priekšmetu un apģērbu darināšanā, tiek ienests jaunā formā egles dizainā un līdz  festivāla beigām sildīs Latvijas iedzīvotāju un apmeklētāju sirdis.

Uz ekrāniem iznākusi režisora  Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa jaunā latviešu pilnmetrāžas filma "Sapņu komanda 1935" - stāsts par Latvijas basketbola izlases triumfu pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs 1935. gadā. SIA „Skonto Būve” sniegusi arī savu atbalstu vēl viena Latvijā nozīmīga kultūras projekta tapšanā.

Filma "Sapņu komanda 1935" ir patriotisks veiksmes stāsts par pirmajām Eiropas meistarsacīkstēm basketbolā 1935. gadā Ženēvā, kur Latvija kļuva par pirmo Eiropas čempioni. Filmas centrā ir Latvijas valstsvienības treneris Valdemārs Baumanis un viņa radītā "Sapņu komanda".