Projekta mērķis ir nodrošināt, lai visā Rīga - Krustpils iecirknī ir izbūvēts divsliežu ceļš, tādējādi palielinot Latvijas Austrumu - Rietumu koridora caurlaides spēju un novēršot kavējumus.

Projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt 52 km sliežu ceļu, uzbūvēt divus jaunus tiltus pār Pērsi un Aivieksti, veikt piecu staciju, trīs pieturu, pārbrauktuvju, peronu, caurteku un mazo tiltu rekonstrukciju un būvniecību, ierīkot signalizācijas sistēmu, telekomunikāciju sistēmu un elektroapgādes sistēmu.

SIA „Skonto Būve” šī projekta ietvaros veic signalizācijas sistēmas, telekomunikāciju sistēmas, elektroapgādes sistēmas un kontakttīkla izbūves darbus. Uz šo brīdi paveiktie signalizācijas sistēmas izbūves darbi ietver 80 pārmiju piedziņu un 140 signālluksoforu uzstādīšanu, posmos un stacijās ir ieguldīti ap 430 km SCB kabeļu, no mikroprocesoru iekārtām uzstādīti 6 EBI Lock centrālie procesori, 31 objektu kontrolleru skapis, 5 datu pārraides skapji un ierīkotas 9 pārbrauktuves. Telekomunikāciju sistēmas izbūves gaitā uzstādītas Hot-Box sistēmas iekārtas, ierīkotas 4 radiosakaru sistēmas, 4 skaļruņu sistēmas (t.sk. 32 skaļruņi), uzstādīti 4 telekomunikāciju masti un ieguldīti 109 km telekomunikāciju sistēmas kabeļu. No elektroapgādes sistēmas izbūves darbiem paveikta 80 km maģistrālo tīklu izbūve, uzstādīti 150 peronu, pārbrauktuvju un parku apgaismojuma masti un stabi, ierīkotas 4 pārmiju elektroapsildes sistēmas un 20 apakšstacijas. Pilnībā paveikti kontakttīkla izbūves darbi stacijā „Aizkraukle”.

Projektu plānots pabeigt šā gada nogalē.

Projekta pasūtītājs ir VAS „Latvijas Dzelzceļš”, projektētājs un būvnieks PS „Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders”.

Ogres Valsts tehnikuma infrastruktūras attīstības projekta ietvaros 2014. gada 10. janvārī ir noslēgts būvdarbu līgums Nr. 9-5/05-1.

Minētā būvniecības līguma ietvaros ir paredzēta esošās tehnikuma ēkas pilna rekonstrukcija (A. daļa) un jauna mācību angāra būvniecība (C. daļa), kā arī ārējo inženiertīklu izbūve un labiekārtošanas darbi.

Būvlaukums ar aktu no Pasūtītāja tika pieņemts 2014. gada 17. februārī un uzsākti demontāžas darbi.

Objekts ekspluatācijā ir jānodod līdz 2015. gada 31. jūlijam.

Šobrīd objektā ir pabeigti demontāžas darbi un notiek pāļu pamatu izbūves darbi abās ēkās, kā arī ārējo inženiertīklu (ūdens vada un kanalizācija tīklu) izbūve.

Rīgas Motormuzeja rekonstrukcija un CSDD klientu apkalpošanas centra piebūve

2013. gada maijā tika uzsākta Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija, lai pēc iespējas paplašinātu ekspozīcijai domātās platības, izveidotu ērtu, mūsdienīgu ieejas un apmeklētāju plūsmas organizāciju, nodrošinātu muzeju pilnīgi pieejamu visiem tā apmeklētājiem, īpaši domājot par cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekta risinājumi paredz maksimāli saglabāt ēkas vēsturisko veidolu un funkcionālo shēmu uzlabojot būves energoefektivitāti. Līdz šim ir veikti fasāžu energoefektivitātes un vizuālā izskata atjaunošanas darbi, būvkonstrukciju pastiprināšanas darbi, jaunu inženierkomunikāciju izbūve, jaunas kāpņu/lifta telpas izbūve, kas savienos ēkas visus stāvus, tā atvieglojot pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiek turpināti telpu plānojuma izbūves un iekšējās apdares darbi, ārējo inženierkomunikāciju izbūve un uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi. Ēkā būvdarbi norisinās vairāk kā 7000m2 platībā, labiekārtošanas platība vairāk kā 8000m2.

Līdzās Motormuzeja ēkai tiek celts jauns CSDD klientu apkalpošanas centrs. Piecstāvu ēkā ar mūsdienīgiem fasāžu un iekštelpu risinājumiem 2500m2 platībā paredzēts izvietot klientu apkalpošanas centru un CSDD darbinieku biroju telpas. 

Piedalīšanās „Nordea” Rīgas maratonā jau kļuvusi par „Skonto Būve” kolektīva tradīciju. Šogad „Skonto Būve” komandu pārstāvēja 29 dalībnieki – 10 dāmas un 19 kungi. Divi no „Skonto Būve” komandas dalībniekiem devās maratona distancē, divpadsmit – pusmaratona, astoņi - 10 kilometru, savukārt septiņi dalībnieki - 5 kilometru distancē.

"Nordea" Rīgas maratons ir prestižākās skriešanas sacensības Ziemeļeiropā. „Nordea” Rīgas maratona dažādās distancēs devās 23 193 dalībnieki no 61 pasaules valsts. Triumfēja un uzvaras laurus plūca sportisti no skriešanas lielvalstīm – Kenijas, Etiopijas, ASV, kā arī Japānas. 

Īstenojot Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles arhitekta Roberta Pflūga projektā sākotnēji iecerēto, šogad apzeltīts dievnama centrālais kupols. Kupola virsma pārklāta ar 980 proves zeltu, apzeltīšanai izmantojot 57 740 zelta lapiņas.

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atjaunošanas projekts "SVET", kas pēc Gunta Rāvja un "Skonto Būve" iniciatīvas tika uzsākts 2002.gadā, restaurējot dievnama fasādi, atjaunojot sienu gleznojumus un realizējot katedrāles arhitekta ieceres, ļāva atdzimt vienai no skaistākajām un vēsturiski nozīmīgākajām celtnēm Rīgas centrā.

Guntis Rāvis atzīst, ka „SVET” akciju uztver kā misiju un ir pateicīgs, ka dzīvē ir dota iespēja realizēt šādu projektu: „Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atjaunošana ir mana sirdslieta. Neviens man to nelūdza, un ne sabiedrības novērtējuma dēļ es to uzsāku. Tā bija mana personīga atklāsme, mans dvēseles stāvoklis. Pirms vienpadsmit gadiem ar šo ideju devos pie Metropolīta Aleksandra, un viņš tai devai svētību. Katedrāles atjaunošanās projektā daudz ko darām pēc tūkstošgadu seniem būvniecības likumiem, ievērojot tradīcijas, kā tika celti kupoli pareizticīgo baznīcām. Piemēram, no kuras puses sākt un kurā pusē beigt zeltīšanas darbus.”

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles centrālā kupola apzeltīšanas projekta kopējās izmaksas ir 550 tūkstoši eiro. Kupola zeltīšana veikta ar 23 karātu zelta lapiņām, to uzklāšanai pielietojot atbilstošu  tehnoloģiju. Darbus veica augstu kvalificēti speciālisti zeltīšanas vecmeistara uzraudzībā.

Ņemot vērā, ka apzeltīšanas darbi bija jāveic noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, un lai, nenotiktu kapara oksidēšanās, nedrīkstēja pieļaut pat ūdens piles nokļūšanu uz apzeltīšanai paredzētās virsmas, ap katedrāles centrālo kupolu tika izveidots aizsargpārklājums.

Projekta veiksmīgai realizācijai sarežģītākais pamatelements bija sastatņu unikālu konstrukciju izveidošana kupola aizsargpārklājuma nodrošināšanai, jo darbi noris lielā augstumā un pie lielām vēja slodzēm. Atbilstošāko risinājumu izstrādāja labākie Latvijas sastatņu konstruktori kopā ar Vācijas speciālistiem. Sastatnes tika izvietotas uz jumta un kopējais svars bija 14,5 tonnas, ar aizsargpārklājumu nosedzot 900 kvadrātmetrus.

 „Zelts ir Dievišķās gaismas simbols, atgādinot mums par to, ka Kungs ir „Gaisma no Gaismas” (Ticības Simbols) un „Pasaules gaisma” (Jņ. 8, 12). Nepakļaudamies rūsēšanai un trūdēšanai, zelts ir arī Dievišķās patiesības nemainīguma simbols un mūžības simbols. Рar mūžību mums atgādina arī baznīcas kupolu mirdzums. Mūžībai pieder katrs cilvēks, un katram cilvēkam ir ļoti svarīgi kļūt par mūžīgās dzīves mantinieku, uz ko mūs aicina Kungs un svētā Baznīca,” norāda Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs.