Abu kvartāla „Centrus” ēku būvniecība sasniegusi nozīmīgu attīstības fāzi projekta īstenošanā – marta sākumā tika svinēti spāru svētki. Tradicionāli ierasts, ka spāru svētki tiek svinēti brīdī, kad ēka sasniedz tās augstāko punktu, un ir pabeigta tās karkasa un jumta būvniecība. Līdz ar ēku dzelzsbetona karkasu un jumtu darbu noslēgšanos turpmāk nozīmīgākais darba apjoms būs saistīts ar iekšdarbu veikšanu un abu ēku dekoratīvo fasāžu konstrukciju būvniecību.

Kā zināms, kvartāla „Centrus” būvniecība noslēgsies 2015. gada nogalē, kad tiks pabeigta divu 7 stāvu dzīvojamo māju būvniecība. „Centrus” tiek veidots kā labiekārtots, skaists, savrups un augstas kvalitātes kvartāls pašā Rīgas centrā. Tas atrodas Rīgas aktīvākajā daļā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Dzirnavu, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielas.

Foto: Aivars Liepiņš

4. februārī tika atklāts līdz šim vērienīgākais, vairāk nekā 100 milj. eiro vērtais otrais sliežu ceļu posms Skrīveri-Krustpils, kas ļaus ievērojami palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai.

Vērienīgā projekta laikā tika veikta pilnīgi jauna dzelzceļa infrastruktūras būvniecība – jauni sliežu ceļi 56 km garumā, inženiertehniskās ēkas un sistēmas, rekonstruēts tilts pār Pērses upi, atjaunotas esošās caurtekas un pārbrauktuves. Uzbūvēts arī jauns tilts pār Aivieksti, kas ir pirmais pēc Latvijas neatkarības atgūšanas būvētais dzelzceļa tilts. Projekta īstenošanas laikā veikta arī piecu vilciena staciju rekonstrukcija, teritoriju labiekārtošana.

Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs: „Dažu gadu laikā man vairākkārt ir bijusi izdevība apjomīgus projektus saukt par lielākajiem aizvadītajā desmitgadē. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība posmā Skrīveri-Krustpils ierindojas starp tiem. Latvijas uzņēmumu spēja sadarboties ir panākumu atslēga sarežģītu objektu īstenošanā, un šis projekts tam ir veiksmīgs pierādījums."

“Šis bija ilgi gaidīts un rūpīgi gatavots projekts, kas nepieciešams gan dzelzceļam, gan arī Latvijai. Tas uzņēmumam ļaus strādāt vēl efektīvāk, nodrošinot stabilus ieņēmumus valsts budžetā un veicinot dzelzceļa nozares attīstību kopumā, savukārt iedzīvotāji noteikti novērtēs rekonstruētos peronus un labiekārtotās staciju teritorijas,” atzīst LDz prezidents Uģis Magonis.

Apjomīgo projektu īstenoja „Skonto Būve” pilnsabiedrībā ar partneriem AS „BMGS”, AS „A.C.B.” un SIA „Binders”.

Latvijas Nacionālās operas skvēru Ziemassvētku un gadu mijas laikā šogad greznos tās patrona – Skonto Būves – rotātā Rīgas gaiļa egle. Stiprinot tradicionālas un latviskas vērtības, kā ierasts egli rotā tautisks motīvs, un tajā iestrādāts fragments no Lielvārdes jostas.

Skonto Būves dāvātā Ziemassvētku egle Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir jau septiņus gadus sena tradīcija. Latvijas Nacionālās operas (LNO) skvērs šogad izvēlēts īpaši – Skonto Būve ir stabils Latvijas Nacionālā baleta patrons, turklāt šogad LNO ieņēma būtisku lomu kā viena no centrālajām Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu vietām.

„Mūsu sadarbības rezultātā ir tapuši neskaitāmi brīnišķīgi baleta uzvedumi. Tāpēc šogad priecājamies atbalstu paplašināt ar Operas skvēra izgreznošanu,” norāda Skonto Būves valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. „Mūsu visā pasaulē atzītā opera ir nacionāla vērtība, un tas saskan ar Rīgas gaiļa egles vēstījumu. Visiem Rīgas iedzīvotājiem un viesiem novēlu izbaudīt svētku mieru.”

Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis: „Esam gandarīti, ka mūsu ilggadējā un uzticamā atbalstītāja SIA „Skonto Būve” eglīte šogad grezno Latvijas Nacionālās operas skvēru. Latviskā Rīgas Gaiļa egle, kas rotāta ar Lielvārdes jostas fragmentu, ir lielisks simbols nacionāla kapitāla uzņēmuma sadarbībai ar Latvijas Nacionālo baletu. Īpašs paldies mūsu baleta vārdā Guntim Rāvim!”

Skonto Būves tradīciju dāvāt Rīgas pilsētai krāšņu Ziemassvētku egli iedibināja 2008. gadā. No gada uz gadu egles rotājumu tematika atšķiras, taču jau vairākas sezonas kā nemainīga vērtība saglabājies Rīgas gailis egles galotnē, no kā arī radies egles nosaukums – „Rīgas gaiļa egle”.

Ar simbolisku kapsulas iemūrēšanu ēkas pamatos 6. novembrī oficiāli uzsākta starptautiskās lidostas „Rīga” jaunās piestātnes būvniecība. Kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, lidostas 40 gadu jubilejai veltīta nozīmīte, īpaša eiro monēta un laikraksta „Dienas Bizness” jaunākais numurs.

„Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis: „Esmu gandarīts par iespēju valstij tik nozīmīgu objektu būvēt „Skonto Būvei” – nacionālajai būvkompānijai. Mūsu būvniecības profesionāļu zināšanas un līdzšinējā veiksmīgā pieredze lidostas attīstības projektos gan Latvijā, gan nesen pabeigtajā Trondheimas lidostas projektā Norvēģijā, būs nozīmīgs ieguldījums Rīgas kā vadošās Baltijas lidostas attīstībā. Man ir prieks, ka šobrīdceltniekiatrodas lidostā nevis, lai dotos peļņā uz ārzemēm, bet lai uzlabotu mūsu valsts “vizītkarti” un sekmētuLatvijas attīstību. Būvniecība noris pēc plāna un visaugstākajā kvalitātē.”

Kā norāda starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, šīs ēkas būvniecības pirmā kārta ir sākums ilgam procesam, kura mērķis ir nostiprināt lidostas "Rīga" kā vadošās Baltijas un Ziemeļeiropas lidostas pozīcijas. Termināļa paplašināšana ir loģisks turpinājums lidostas četrdesmit gadu garumā notikušajai attīstībai.

Lidostas termināļa attīstības 1. kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildus četrus jaunus iekāpšanas sektorus, tādējādi uzlabojot lidostas sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pēc pabeigšanas jaunajā piestātnes ēkā būs iespējams apkalpot arī lielākus gaisa kuģus, kas palielinās lidostas kapacitāti.

Būvdarbus veic SIA „Skonto Būve”, būvuzraudzību nodrošina pilnsabiedrība “Būvalts P.M.G.”, projekta autori ir SIA „Arhis Arhitekti”.

Foto/Avots: Lidosta "Rīga"

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) pirmizrādi piedzīvo izcilā 20. gadsimta komponista Sergeja Prokofjeva baleta "Romeo un Džuljeta" jauniestudējums.

LNO baleta patrons, uzņēmuma „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis: „Man ir liels gods un esmu pateicīgs, ka jau piekto sezonu uzņēmumam „Skonto Būve” ir sadarbība ar Aivaru Leimani un Latvijas Nacionālo baletu, katru gadu mūs priecējot ar diviem jauniestudējumiem.”

Savukārt LNO mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis akcentēja, ka bez „Skonto Būve” atbalsta neviens vien iestudējums paliktu neiestudēts. „No savas puses saku paldies Guntim Rāvim. Mūsu afiša būtu daudz trūcīgāka, ja nebūtu „Skonto Būve” atbalsta, ” tā A. Leimanis. Viņš norādīja, ka šis būs jau ceturtais LNO "Romeo un Džuljetas" iestudējums un katrā no tiem tā veidotāji gājuši līdzi laikam.

Izrādes horeogrāfe Valentīna Turku atklāja, ka iedvesmas avots šī baleta tapšanā bija mīlestība: „Mīlestība ir pāri visam, un dejotājiem uz skatuves ir jābūt ļoti drosmīgiem, lai to parādītu.”

Ideja komponēt baletu „Romeo un Džuljeta” Sergejam Prokofjevam radās 1934. gadā. Sākotnēji viņš bija iecerējis mainīt visiem zināmā stāsta beigas un ļaut jaunajiem mīlētājiem laimīgi turpināt dzīvi, taču Staļina laika represiju atmosfēras iespaidā Prokofjevs nolēma pieturēties pie tradicionālā noslēguma. Triumfālo pirmizrādi balets „Romeo un Džuljeta” piedzīvoja 1938. gadā Brno. Latvijā līdz šim tas iestudēts trīs reizes – 1953., 1982. un 1999. gadā.