SIA „Skonto Būve” ir beigusi darbus Baltijas valstīs lielākajā infrastruktūras un satiksmes projektā, kas finansēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu atbalstu - "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīga, Latvija".

Projekta pasūtītājs ir Rīgas Brīvostas pārvalde. Projektu īstenoja Pilnsabiedrība „BMGS S”, kurā ietilpst A/S „BMGS” un SIA „Skonto Būve”.

Termināla būvniecības darbi ir pabeigti, un pašreiz notiek dokumentācijas un darbu nodošana pasūtītājam.

Krievu salas objekta svinīgā nodošana pasūtītājam notiks 16.novembrī.

Fotogrāfs: Viesturs Koziols

Septembra vidū SIA „Skonto Būve” pabeidza darbus projekta „VAS Starptautiskās lidosta ”Rīga” pasažieru termināļa paplašināšanas 5.kārta – Ziemeļu piestātnes būvniecības 1. kārta” ietvaros.

Termināļa paplašināšanas 5.kārta – gaisa kuģu piestātnes ēkas projekts, sadalīts divās būvniecības kārtās.

Ziemeļu piestātnes 1.būvniecības kārtā, ko veica SIA „Skonto Būve”, tika izbūvētas visas ēkas konstruktīvās daļas, veikta ārējās apdares un teritorijas daļas izbūve, galerijas ēkas iekšējā apdare un pielāgošana pagaidu funkcionēšanai lidostas vajadzībām.

Apkārt Ziemeļu piestātnei tika izbūvēts apbraucamais ceļš, kā arī galvenais apkalpes ceļš paralēli savienojošai galerijai Ziemeļu virzienā ar turpinājumu līdz pat kravas termināla zonai. Šis apkalpes ceļš nodrošina stāvvietu apkalpi gan pie jaunās piestātnes, gan arī teritorijā uz Ziemeļiem no tās.

Piestātnes ēkas galvenās funkcijas būsaizlidojošo un atlidojošo pasažieru apkalpošana – iekāpšanas un izkāpšanas procesa nodrošināšana.

Septembra sākumā Rīgas Kristus Piedzimšanas Katedrāles krusti iemirdzējās zeltā, tādējādi noslēdzot 13 gadus ilgušos katedrāles restaurācijas darbus labdarības akcijas SVET ietvaros „Skonto Būves” speciālistu uzraudzībā.

Labdarības akcijas SVET pirmsākumi meklējami 2002.gadā. To iniciēja Guntis Rāvis un vadošais būvniecības uzņēmums Skonto Būve. Restaurācijas darbi veikti vairākos posmos.

Akcijas sākumposmā tika veikts rūpīgs izpētes darbs un 2005.gadā tika atjaunota dievnama fasāde. Katedrāles iekšpusē tika pabeigti unikālie sienu gleznojumi un atbilstoši pareizticīgo tradīcijām apgleznota arī aizmugurējās daļas siena, uz kuras līdz tam gleznojuma nebija.

Nākamajā posmā 2011.gadā ar visaugstākās kvalitātes 980 proves zelta lapiņām tika apzeltīts dievnama 80 kvadrātmetru lielais zvanu torņa kupols un pilnībā no jauna izgatavots un apzeltīts divu metru augstais krusts. Zeltīšanas procesu vadīja viens no retajiem restaurācijas darbu vecmeistariem Latvijā - Gazis Habibuļins. Viņš atzīst, ka zeltījums ir ne vien skaistākais, bet arī noturīgākais kupolu segums, kas ilgstoši nerūsē un neoksidējas - tas nebūs jāatjauno ātrāk par 40-50 gadiem.

2014.gadā tika veikts visapjomīgākais darbs – apzeltīts katedrāles centrālais kupols. Tā 400 kvadrātmetrus plašā virsma pārklāta ar 980 proves zeltu, apzeltīšanai izmantojot 57 740 zelta lapiņas.

2015.gada vasarā uzsākās katedrāles ieeju trīs mazo krustu un četru kupolu krustu zeltīšana. Uzņēmuma Skonto Būve projektu vadītājs Modris Seļakovs stāsta, ka, sākot strādāt pie katedrāles krustu zeltīšanas projekta, pareizticīgo baznīca vēlējās virs katedrāles uzstādīt pareizticīgo tendencēm atbilstošus tradicionālos krustus bez rotājumiem, taču Latvijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija lūdza saglabāt esošo krustu formu, uzsverot celtnes un Rīgas pilsētbūvniecības vēsturiskā mantojuma autentisko krustu vērtību.

Katedrāles ieeju trīs mazo krustu un četru kupolu krustu zeltīšanu vecmeistara G. Habibuļina uzraudzībā veica Latvijas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sertificēta zeltīšanas speciāliste Laura Ikerte. Arī šoreiz zeltīšanai tika izmantots 980 proves zelts.

Katedrāles atjaunošanas darbi tika veikti SIA Skonto Būve projektu vadītāja Modra Seļakova uzraudzībā. Dievnama atjaunošanas un zeltīšanas darbi veikti par Gunta Rāvja un citu uzņēmēju ziedojumiem daudzu gadu garumā.

Darbs, līdzekļi un zināšanas, ko ieguldījis uzņēmums un Guntis Rāvis personīgi, ir pavēruši iespēju atdzimt vienai no skaistākajām un majestātiskākajām neobizantiešu stilā būvētajām celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā.

Būvniecības uzņēmumam SIA „Skonto Būve” šogad apritēja 20 gadi – tas dibināts 1995. gada 10. martā. Svarīgais notikums ar krāšņām svinībām vasaras vidū tika atzīmēts uzņēmuma darbinieku un tuvāko sadarbības partneru lokā.

Guntis Rāvis, „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs, svētku uzrunā pateicās darbiniekiem par godam aizvadītajiem 20 uzņēmuma darbības gadiem, norādot, ka uzņēmuma mērķis ir nākamos 20 īstenot vēl sekmīgāk. Pateicībā par „Skonto Būvei” izrādīto lojalitāti, tika rīkota arī dāvanu izloze, kuras galveno balvu – automašīnu – saņēma Mārtiņš Gavars, darbu vadītāja palīgs, kas šobrīd veic Rīgas pils rekonstrukciju un restaurāciju.

„Skonto Būve” 20 gadu darbības laikā ir kļuvusi par vienu no vadošajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, ko pierāda gan stabili augošais uzņēmuma apgrozījums, gan atbildīgais darbs lielākajos būvniecības objektos visā Latvijā, veicot gan ēku, inženierbūvju, tiltu un hidrotehnisko celtņu būvniecību, gan restaurāciju un rekonstrukciju, kā arī projektēšanu.

Lielākie uzņēmuma īstenotie projekti ir Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils, lidostas „Rīga” terminālis, infrastruktūras attīstība Krievu salā, Iekšlietu ministrijas Administratīvo ēku komplekss, Dienvidu tilts, tramvaja līnijas Liepājā, Latvijas Banka, Rīgas Termoelektrostacija TEC-2, viesnīcas "Radisson Blu Elizabete Hotel" un „Radisson Blu Hotel Latvia”, tirdzniecības centri „Galerija Centrs”, „Mols”, „Olimpia” un „Origo”, kā arī virkne citu objektu visā Latvijā.

Lai veicinātu mākslas, vides, sporta un pilsētu attīstību, uzņēmums regulāri veic dažādas labdarības un sponsorēšanas aktivitātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts Latvijas Nacionālajam baletam un galerijai „Daugava”, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atjaunošana, projekts „Miljons foreļu atgriešanās”, kā arī ieguldījums Rīgas „Dinamo”, basketbola kluba „VEF” un Latvijas Vingrošanas federācijas attīstībā.

Noslēgusies Jūrmalas Mākslas skolas būvniecība, ko pēc Jūrmalas pilsētas domes pasūtījuma projektēja SIA „Skonto Būve” arhitektu birojs.

Jūrmalas Mākslas skolas rekonstruētā ēka atrodas daļēji apbūvētā kvartāla daļā starp Strēlnieku prospektu, Friča Brīvzemnieka ielu un izbūvējamo Poruka prospekta daļu. Ēku veido 2 apjomi –divstāvu jaunbūves daļa un rekonstruētais apjoms. Virs jaunbūves ir izbūvēts arī “zaļais” jumts ar ekspluatējamu terasi āra nodarbībām.      

Mākslas skolas ēkas arhitektūra ir pietiekami neitrāla, atturīga un vienkārša, bet vienlaikus veidota arī kvalitatīva un izteiksmīga, pielietojot arī Jūrmalai tradicionālo kokmateriālu apdares elementos ar mērķi harmoniski iekļauties apkārtējā apbūvē.  Ēkas ārējais apjoms ir veidots ar korekti izpildītiem tehniskiem paņēmieniem. Fasādēs dominē stiklojums, divu pelēko toņu apmetuma apdare un koka apdares akcenti tumši oranžajā gammā.

Gan fasādē, gan interjerā ir pielietoti kvalitatīvi, funkcionāli un eleganti apdarēs materiāli. Iekštelpās dominē neitrāli eleganta pelēko toņu gamma, veidojot pateicīgu fonu plānotajai mākslas darbu izvietošanai.

Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki risinājumi, kas nav atrodami klasiskajā būvniecībā – koka logailu apdare, ekspluatējams „zaļais” jumts, estētiskie griestu apsildes paneļi un unikālā gaisa apmaiņas sistēma rekonstruētājā ēkas daļā.

Fotogrāfs: Elīna Matvejeva