„Skonto Būve” labākā reputācijas starp Latvijas būvniecības uzņēmumiem
„Skonto Būve” atzīts par uzņēmumu ar labāko reputāciju būvniecības un nekustāmo īpašumu nozarē pēc laikraksta „Diena” un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotā Latvijas uzņēmumu reputācijas topa.
Uzņēmumu reputācija tiek mērīta aptaujā noskaidrojot gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju viedokli, vērtējot Latvijas uzņēmumus pēc dažādiem kritērijiem. Uzņēmuma atbildība pret vidi ir kritērijs, kurā „Skonto Būve” šogad saņēmusi visaugstāko novērtējumu gan no iedzīvotājiem, gan citiem uzņēmējiem.
Kopējā Latvijas uzņēmumu reputācijas topā „Skonto Būve” šogad ieņem 84.vietu. Salīdzinot ar pērno gadu, „Skonto Būve” kopējā reputācijas topā pakāpusies par 22 vietām, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem starp visiem Latvijas uzņēmumiem.
Guntis Rāvis sveic konkursa „Dizaina Tramplīns” uzvarētājus
Funkcionālā dizaina ideju konkursa „Dizaina Tramplīns” noslēguma ceremonijā galerijā “Daugava” SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs un “Skonto Plan Ltd.” valdes loceklis Guntis Rāvis sveica labāko darbu autorus, tiem pasniedzot diplomus un ievērojamas naudas balvas.
Par pirmās vietas ieguvējiem, ar naudas balvu 3000 latu apmērā, žūrija atzinusi dizainerus Jāni Bičkovski un Arvīdu Endziņu par abu kopīgi izstrādātajām grieznēm dažādu iepakojumu ērtai atvēršanai. Veicināšanas balvas 1000 latu apmērā saņēma Intars Ozols par oriģinālu sienas lampu un Jānis Indriksons par āra soliņiem, savukārt veicināšanas balvas 500 latu apmērā - Rihards Funts par daudzfunkcionālu plauktu un Laima Laizāne par oriģinālu interjera priekšmetu žurnālu un grāmatu turēšanai.
Kā apbalvošanas ceremonijā teica Guntis Rāvis, divus no konkursa darbiem – grieznes dažādu iepakojumu ērtai atvēršanai un Intara Ozola izstrādāto oriģinālo sienas lampu - ir iecerēts ieviest ražošanā topošajā „Skonto Plan Ltd.” metāla nestandarta izstrādājumu rūpnīcā.
„Konkurss ļāva pārliecināties, ka tepat Latvijā ir daudz veiksmīgu dizaineru ar konkurētspējīgām idejām, taču nepietiekama ir ražotāju līdzdalība, lai tās īstenotu. Profesionālais žūrijas vērtējums veicināja pašu dizaineru izpratni par to, kas ir reāli ražojams,” saka konkursa iniciators Guntis Rāvis. Konkursā „Dizaina Tramplīns” savus priekšlikumus funkcionālā dizaina izstrādājumiem no nerūsējošā tērauda, alumīnija un metāla varēja iesniegt ne vien profesionāli dizaineri un mākslinieki, bet ikviens radošu ideju autors.
Finālistu darbus klātienes prezentācijā vērtējažūrija dažādu nozaru profesionāļu sastāvā - „Vizuālās mākslas veicināšanas fonda” un galerijas "Daugava" vadītāja Anda Treija, „Latvijas Dizaineru savienības” valdes locekle Anita Grase, uzņēmuma „Skonto Plan Ltd.” valdes loceklis Guntis Rāvis un valdes loceklis Ainars Birkmanis, RTU inženiertehniskās dizaina programmas vadītājs Jānis Vība, metālmākslinieks un dizaineris Ainars Sils, interjera dizaineris Armands Vecvanags, sociālā biznesa un inovācijas eksperts Fions Dobins un reklāmas aģentūras „!Mooz” radošais direktors Ēriks Stendzenieks.
Vērtēta tika idejas oriģinalitāte, izstrādājuma dizains, tehniskais izpildījums, praktiskais pielietojums, ražošanas specifika, izmaksas un tehnoloģiskās iespējas, kā arī preces iespējamais pieprasījums nākotnē.
Konkurss „Dizaina tramplīns” tika rīkots ar „Vizuālās mākslas veicināšanas fonda” un uzņēmuma „Skonto Plan Ltd.” iniciatīvu, lai sniegtu iespēju Latvijas dizaineriem saņemt finansiālu atbalstu savu ideju īstenošanai dzīvē un labākās no tām ieviest ražošanā.
Katedrāle saņēmusi dāvinājumā zeltu no akcijas SVET patrona Gunta Rāvja
Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs saņēmis dāvinājumā 980 proves visaugstākās kvalitātes zeltu Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāles zvanu torņa kupola apzeltīšanai. Ar šo akcijas „SVET” patrona un mecenāta Gunta Rāvja dāvinājumu tiek iezīmēts nākamais un noslēdzošais posms zvanu torņa kupola atjaunošanā.
Šobrīd katedrāles kupolu skatienam aizsedz sastatnes, zem kurām norit rūpīgs darbs, lai sagatavotu kupola zvīņveida skārda klājumu, krusta cokolu un arī krustu apzeltīšanai. Atbilstoši atjaunošanas projektam, kupolam tiks noņemtas savulaik uzliktās metāla ribas un atjaunota sākotnējā gludā kupola forma. Turklāt zvanu torņa krusta cokolu plānots nomainīt pret valcētu skārda apdari, analogi krustu cokoliem mazajos katedrāles kupolos. Esošās kupola pamatnes atjaunošana prasa ļoti apjomīgus, detalizētus un precīzus aprēķinus, kā arī nopietnu un profesionālu darbu.
Kupola zeltīšana tiks veikta senā un tradicionālā apzeltīšanas tehnoloģijā, kas paredz tā dēvēto zelta lapiņu izmantošanu. Tā kā zelts lapiņām piestiprināts kā smalki puteklīši, apzeltīšanas darbi jāveic noteiktos gaisa plūsmas un temperatūras apstākļos, tos turklāt jāizpilda augsti kvalificētiem speciālistiem ar atbilstošu pieredzi.
Pateicoties Guntim Rāvim par atbalstu dievnama atjaunošanā, metropolīts Aleksandrs teica: „Kupolu apzeltīšana ir izteikti pareizticīga tradīcija. Zelts ir mūžības, neiznīcības, varenības un debesu slavas simbols. Zeltītie dievnamu kupoli atgādina par svēto karapulku un garīgo cīņu, bet izliektās, "sīpolveidīgās" kupolu virsotnes, līdzīgi sveces liesmai, uzrunā cilvēkus: „Jūs esat pasaules gaisma!””.
„Plānots, ka kupols atmirdzēs zeltā jau šā gada septembrī, turklāt kārtējā atjaunošana būs nepieciešama ne ātrāk kā pēc 30 gadiem,” informēja akcijas patrons, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Viņš piebilda, ka akcijas „SVET” īstenošanā „būtisks ir katra iedzīvotāja ziedotais lats, kā arī katra partnera sniegtais atbalsts.”
Valsts prezidents pateicas “Skonto Būvei” par sadarbību Lielajā Talkā
Lielās Talkas patrons Valsts prezidents Valdis Zatlers pateicās Lielās Talkas organizatoriem, atbalstītājiem un visiem dalībniekiem par aktivitāti un entuziasmu, jau ceturto gadu sakopjot Latviju.
Tikšanās laikā Valsts prezidents “Skonto Būvei”, Lielās Talkas ģenerālsponsoram, pasniedza atzinības rakstu, sakot paldies par iesaistīšanos projektā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers: “Paldies par Jūsu ieguldījumu 2011. gada Lielās Talkas organizēšanas darbā un aktīvo iesaistīšanos akcijas idejas attīstīšanā, tradīcijas turpināšanā, kā arī nacionāla mēroga pasākuma realizēšanā! Iesaistīšanās savas zemes sakopšanā, vairo pozitīvas emocijas un prieku, kā arī veicina kopības sajūtu un gandarījumu par padarīto darbu. Šī gada Lielā Talka ir pierādījums tam, ka aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ir gatavi aktīvi rūpēties par tīru vidi, dodot savu ieguldījumu mūsu zemes atveseļošanā, izrādot mīlestību savai zemei ne tikai vārdos, bet arī darbos.”
Šogad Lielajā Talkā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 190 tūkstoši. Ceturto reizi Latvijā tika organizēta kustība un vides sakopšanas akcija Lielā Talka, kas aicina ikvienu iedzīvotāju piedalīties savas zemes attīrīšanāno atkritumiem un arī labiekārtošanā. Latvijas Lielās Talkas mērķis ir līdz 2018.gadam, Latvijas 100.dzimšanas dienai, padarīt Latviju valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē.
Izraudzīti Borisa Bērziņa stipendijas ieguvēji
Jau trešo gadu galerija „Daugava” un mecenāts Guntis Rāvis atbalsta jaunos Latvijas māksliniekus, piešķirot ievērojamā gleznotāja Borisa Bērziņa vārdā nosaukto stipendiju. Šogad stipendijas laureāti ir Mākslas akadēmijas studenti, kuri izcēlās ar labiem darbiem pavasara zīmējumu skatē - 1. kursa studente Jolanta Basova, 2.kursa studente Zane Lemeša un 5.kursa studente Sanda Skujiņa.
Jolanta Basova, Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa studente: „Biju patīkami pārsteigta uzzinot, ka esmu izraudzīta kā viena no Borisa Bērziņa stipendijas ieguvējiem. Tā kā pirms studijām Mākslas akadēmijā iepriekš neesmu mācījusies mākslas skolā un strādājusi tikai patstāvīgi, šis īpašais novērtējums man sniedza lielu gandarījumu. Liels paldies galerijai „Daugava” un mecenātam Guntim Rāvim par šo iespēju – uzskatu, ka tā ir ievērojama motivācija Mākslas akadēmijas studentiem.”
Stipendijas studentiem tiek piešķirtas uz vienu gadu – līdz nākamai pavasara zīmējumu skatei. Stipendijas mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus un veicināt studentu profesionālo izaugsmi.
Guntis Rāvis, uzņēmējs:“Man ir patiess prieks, ka Latvijā ir tik talantīgi un perspektīvi jaunie mākslinieki. Borisa Bērziņa stipendija tika radīta, lai atbalstītu pašus labākos Mākslas akadēmijas studentus un sniegtu iedvesmu jauniem darbiem. Domāju, ka šī gada stipendiāti ir parādījuši patiesi labu sniegumu un ceru, ka šie viņi arī savu profesionālo darbību turpmāk dzīvē saistīs ar mākslu.”