Skonto Plan rūpnīcā tapis jaunais katedrāles zvanu torņa krusts

06.09.2011

Kvalificētu un pieredzējušu meistaru vadībā Skonto Plan rūpnīcā pilnībā no jauna izgatavots Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāles zvanu torņa krusts, kas tiks apzeltīts un jau šoruden katedrāles atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros atklāts sabiedrības apskatei.

Akcijas „SVET” iniciators un mecenāts Guntis Rāvis, par kura ziedojumiem atjaunota Katedrāles fasāde un patlaban norit Katedrāles zvanu torņa kupola atjaunošana un apzeltīšana, atzīst, ka 80 kilogramus smagā un divus metru augstā krusta izgatavošana ir bijis īpašs projekts, kam piesaistīti labākie Latvijas speciālisti. Skonto Plan meistari pēc Pēterburgas speciālistu skicēm izstrādājuši krusta rasējumus. Krusta detaļas no nerūsējošā tērauda izgrieztas ar lāzera palīdzību, tālāk slīpētas, metinātas, krusts nomatēts ar keramiskajām pērlītēm, kas nodrošina labāku materiālu saķeri tālākajā zeltīšanas procesā.

“Mums nereti nākas izstrādāt unikālus tehniskus risinājumus, taču krusts nav tikai konstrukcija vai objekts, bet gan kristietības simbols. Tāpēc mums tas bija ne vien izaicinājums un īpašs darba uzdevums, mēs uztvērām to kā savu morālo ieguldījumu,” par darbu Katedrāles krusta izveidē teic Skonto Plan Metāla nestandarta izstrādājumu rūpnīcas vadītāja vietas izpildītājs Uldis Eglājs, kurš jau iepriekš vadījis vairākus baznīcas krustu atjaunošanas projektus.

Krustu tāpat kā kupola virsmu zeltīs pieredzējuši speciālisti, un darbus vadīs Latvijas restaurācijas darbu vecmeistars Gazis Habibuļins. Viņš atzīst, ka zeltījums ir ne vien skaistākais, bet arī noturīgākais segums, kas ilgstoši nerūsē un neoksidējas - tas nebūs jāatjauno ātrāk par 40-50 gadiem.

Katedrāles atjaunošanas projekts „SVET”, kas tiek īstenots ar akcijas „SVET” patrona un darbu iniciatora Gunta Rāvja atbalstu, ir vērienīgākā līdz šim Latvijā īstenotā kultūras pieminekļu atjaunošanas akcija, kurā aicināts piedalīties ikviens sabiedrības pārstāvis.


Guntis Rāvis un Nils Ušakovs piemiņas plāksnē iemūžina katedrāles kupola apzeltīšanas sākumu

25.08.2011

Lielākās Latvijā īstenotās kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas “SVET” ietvaros Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē uzsākta zvanu torņa kupola zeltīšana. To uzsākot, akcijas „SVET” iniciators un mecenāts Guntis Rāvis kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu apzeltīja īpašu piemiņas plāksni, kas nākotnē atgādinās par dienu, kad pirmo reizi uzsākta kupola zeltīšana. 

Piemiņas plāksne ar akcijas SVET simboliku un vēlējumu „Lai katedrāle atmirdz gaismā!” atradīsies katedrāles apmeklētājiem redzamā vietā un arī turpmāk aicinās ikvienu atbalstīt „SVET” aizsāktos katedrāles atjaunošanas mērķus. 

„Ikviena cilvēka līdzdalība ir būtisks atbalsts katedrāles atjaunošanā un sakopšanā, un, cerams, ka kādreiz nākotnē mums izdosies apzeltīt visus katedrāles kupolus,” zeltīšanu uzsākot, teica akcijas „SVET” iniciators un mecenāts Guntis Rāvis.

Kupola apzeltīšanu veiks pieredzējuši speciālisti, kuri 80 kvadrātmetrus lielo zvanu torņa kupolu un tā krustu pārklās ar īpašu, visaugstākās kvalitātes, 980 proves zeltu. Zeltīšanas procesu vadīs viens no retajiem restaurācijas darbu vecmeistariem Latvijā - Gazis Habibuļins. Viņš atzīst, ka zeltījums ir ne vien skaistākais, bet arī noturīgākais kupolu segums, kas ilgstoši nerūsē un neoksidējas - tas nebūs jāatjauno ātrāk par 40-50 gadiem. Plānots, ka zeltīšanas darbi noslēgsies un kupols sabiedrības acīm tiks atklāts šā gada rudenī. 

Ar akcijas „SVET” patrona un mecenāta, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētāja Gunta Rāvja atbalstu, pilnīgi no jauna izveidots un tiks apzeltīts arī zvanu torņa kupola krusts, kuru apstiprinājis Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs. 

„Kupolu apzeltīšana ir izteikti pareizticīga tradīcija. Zelts pirmkārt ir mūžības, neiznīcības, varenības un debesu slavas simbols. Zeltītie dievnamu kupoli atgādina par garīgo cīņu, bet spožās kupolu virsotnes, līdzīgi sveces liesmai, uzrunā cilvēkus, sakot: „Jūs esat pasaules gaisma!””, suminot kupola apzeltīšanas sākumu, teica Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs.


Noticis „Skonto Būve” atbalstītais „Dabas koncertzāles” pasākums Mērsragā

18.08.2011

13.augustā Mērsragā ar „Skonto Būve” atbalstu notika zinātnes, mūzikas, dzejas un vizuālās mākslas otrais sarīkojums "Dabas koncertzāle", kas šovasar veltīts pūšļu fukam (Fucus vesiculosus).

"Dabas koncertzāles" pasākumos Latvijas zinātnieki un mūziķi jau sesto gadu pēc kārtas populārā veidā stāstīja, rādīja un dziedāja par Latvijas dabu, šoreiz īpašu uzmanību veltot Baltijas jūrai un tajā mītošajam pūšļu fukam, kas ir Baltijas jūrā izplatīta brūna daudzgadīga aļģe.

Izklaidējoši izglītojošais pasākums "Dabas koncertzāle" notika trijās daļās. Pasākuma pirmajā daļā darbojās radošās un izziņu darbnīcas. Viena no tādām bija veltīta Latvijas indīgākajai vietai – gudrona dīķiem, kuru attīrīšanu veiks SIA „Skonto Būve”. „Dabas koncertzāles” apmeklētājiem bija iespēja uzzināt, kas ir gudrona dīķi, kā tie izveidojās, kāpēc tie ir bīstami un kā tie tiks attīrīti. 

Sarīkojuma otrajā daļā skanēja stāsti un dzeja par Baltijas jūru un pūšļu fuku, savukārt trešā bija pasākuma muzikālā daļa, kurā iedalījās tādi Latvijā pazīstami mākslinieki kā Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Anrijs Grīnbergs, Rūta un Valdis Muktupāveli.


„Skonto Būve” pabeidz vienu no lielākajiem būvobjektiem Rīgā – pašvaldības dzīvojamās mājas

04.08.2011

Svinīgi pasniedzot jauno dzīvokļu atslēgas, ekspluatācijā nodots lielākais no jauna uzbūvēto dzīvojamo namu komplekss, kas uzbūvēts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Dzīvojamo māju būvniecības pasūtītājs bija Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", būvdarbus veica uzņēmums "Skonto Būve", bet projektu finansēja "Nordea banka".

Piedaloties Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Amerikam, „Skonto Būves” viceprezidentam Ivaram Milleram un „Nordea bankas” Latvijas filiāles vadītājam Valdim Siksnim, iedzīvotāju lietošanai tika nodotas divas mājas ar 326 labiekārtotiem dzīvokļiem. To skaitā 120 ir vienistabas dzīvokļi, 96 - divistabu dzīvokļi, 48 - trīsistabu un 48 - četristabu dzīvokļi. Papildus izbūvēti arī 14 servisa dzīvokļi, kuri speciāli iekārtoti un aprīkoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Svinīgajā atklāšanā kā pirmie savu dzīvokļu atslēgas no projekta realizētāju rokām saņēma vairākas daudzbērnu ģimenes.

Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs: „Dzīvojamo namu kompleksu Ulbrokas ielā izdevies pilnveidot, pateicoties bankai un būvniekiem. To, ka šis projekts ir izdevies, apliecina jau trīs apdzīvotie nami, kuriem tagad klāt vēl pievienojas divas kompleksa ēkas.”

Ivars Millers, „Skonto Būve” viceprezidents:„Vietā, kur patlaban atrodas jaunais pašvaldības dzīvojamo namu komplekss, pirms pusotra gada bija nesakopta teritorija, bet šodien šajā teritorijā atrodas ne tikai piecas jaunas uzbūvētas mājas un autostāvvieta, bet ir arī labiekārtota teritorija ar rotaļlaukumu bērniem.”


Paveikta puse no Gaismas pils būvniecības darbiem

28.07.2011

Iestiklots Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas ziemeļu fasādes augstākais punkts - ēkas smaile.

Ēkas spicē atrodas 10., 11. un 12.stāvs, 10. stāvā atrodas tehniskais stāvs, savukārt 11. un 12. stāvs ir paredzētas telpas nelieliem semināriem, izstādēm, grāmatu atvēršanas svētkiem, taču ikdienā šī vieta būs lasītājiem brīvi pieejams skatu laukums, uz kuru paveras skats uz Vecrīgu un Pārdaugavu.

Gaismas pils spices augstums sasniedzis 68,3 metrus, ieskaujošais stikls tiek veidots no stikla paketēm, kas sastāv no ārējā un iekšējā stikla. Ārējais ir rūdīts stikls ar speciālu pārklājumu, kas nodrošina dabīgā apgaismojuma iekļūšanu telpā. Tas karstā laikā aiztur svelmes iekļūšanu telpās, bet aukstā laikā siltumam neļauj izkļūt no ēkas.

Šobrīd Latvijas Nacionālajās bibliotēkas jaunajā ēkā tiek veikti arī jumta hidroizolācijas uzklāšanas darbi, jumta tekņu izbūvēšana, kā arī turpinās darbi pie ēkas inženiertīklu izbūves darbiem. Ēkas fasādes un jumta pirmās hidroizolācijas darbi LNB ēkai tiks pabeigti šī gada rudenī, lai varētu uzsākt iekšējos apdares darbus. Kopumā ir paveikta apmēram puse Gaismas pils būvniecības darbiem.

Valsts Ministru prezidents V.Dombrovskis: " Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka ir nacionāls simbols veiksmīgai Latvijas nākotnei. Tas apliecina mūsu tautas saimniecisko sīkstumu un nacionālās pašapziņas veidošanos."

Līdz šim LNB celtniecībā izmantotas 5103 tonnas armējuma, 36 486 kubikmetri betona, 4393 kvadrātmetri stikla, 42 147 kilogrami metāla, 38 714 metri elektrības kabeļu, 10 953 metri vājstrāvas kabeļu un 1065 kubikmetri fibrobetona grīdām.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecību veic Latvijas Nacionālo Būvkompāniju apvienība, kuru veido trīs spēcīgākās un pieredzes bagātākās Latvijas būvkompānijas: SIA Skonto Būve, SIA RE&RE un AS RBSSKALS.