Augstākās klases apartamentu komplekss „Kado Karim” ir vienīgais pasaules līmeņa nacionālais projekts. To veido trīs atsevišķas trīsstāvu ēkas, kurās atrodas 21 ekskluzīvs dzīvoklis. Kopējā kompleksa platība ir 5352 kvadrātmetri.

Ēkas balstītas uz monolītas dzelzsbetona pamatu plātnes, kas sajūgta ar grunts enkuriem. To urbšanas dziļums ir līdz 11 metriem. Pirms pamatu plātnes izbūves uzsākšanas tika pazemināts gruntsūdens līmenis par 2.5 metriem. Pamatu plātnei tika izmantots betons C 30/37 XC2 un B500B klases tērauda stiegras.

Ēkas virszemes konstrukcijas veido monolītas dzelzsbetona sienas un pārsegumi, kuri pa ārējo perimetru balstās uz SHS profila tērauda kolonnām.

Fasādes konstrukciju veido kombinēts tērauda un koka karkass, kurā ievietots siltinājums, bet kā apdares materiāls tiks izmantotas apmestas un krāsotas STO fasādes plātnes, kas piestiprinātas pie koka karkasa.

2013.gada decembrī tika pabeigti ārējo elektrotīklu izbūves darbi. 2014.gada aprīlī tika pabeigti ārējā ūdensvada, sadzīves un lietusūdens kanalizācijas tīklu un izbūves darbi. Pēc ārējo inženiertīklu izbūves ir pilnībā atjaunots bruģa segums uz Raunas ielas un asfalta segums uz Ikšķiles ielas. Šobrīd notiek ārējā gāzesvada pieslēgšanas darbi. Aprīļa beigās ir uzsākti iekšējo apkures, elektrības, ūdens un kanalizācijas tīklu izbūves darbi.

Dotajā brīdī visos stāvos ir pabeigti betonēšanas darbi un notiek jumta nesošo konstrukciju izbūves darbi, kā arī tiek veikti fasādes izbūves darbi.

Šajā projektā pirmo reizi austrumeiropā tiek pielietota koncepcija „Smart City” – nākamais jau ierastās premium klases dzīvojamās telpas sistēmas „Smart House” pakāpiens. Tā paredz centralizētu un vienlaikus arī absolūti individualizētu apkures, drošības, elektroapgādes, kondicionēšanas un gaisa attīrīšanas sistēmu vadību. Projektā tiek realizēti unikāli arhitektūras un dizaina risinājumi.

Papildus informācija http://kado-karim.lv/lv/

Nominācijā „Gada projekta vadītājs 2013” trešo vietu ieguvis „Skonto Būve” viens no vadošajiem projektu vadītājiem Egils Klēbergs.

E.Klēberga ilggadējā pieredz būvniecības nozarē garantējusi vissarežģītāko projektu izdošanos. Konkursā „Gada būvinženieris Latvijā” tika novērtēta gan E.Klēberga 27 gadu pieredze būvniecības nozarē, no kuriem 18 gadi aizvadīti „Skonto Būve” profesionāļu rindās, gan E.Klēberga pērn realizētie projekti.

2013.gadā E.Klēberga vadībā Ventspilī tika izbūvēta Eiropā lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīca. Ņemot vērā, ka rūpnīcā ražo augsto tehnoloģiju produktus, ēkā 1800 kvadrātmetru platībā, kas ir teju puse no rūpnīcas kopējās platības, izbūvētas „tīrās telpas”.

Savukārt E.Klēberga vadībā realizētais ekskluzīvo apartamentu komplekss Kado Karim Jūrmalā ir vienīgais pasaules līmeņa projekts Latvijā, kurā pirmo reizi Austrumeiropā tiek pielietota koncepcija „Smart City”.

Konkurss „Gada būvinženieris Latvijā” ir žurnāla „Latvijas Būvniecība” kopā ar profesionālajām būvnieku asociācijām organizēts pasākums, kas norisinājās jau sesto gadu.

Turpinot iepriekšējo gadu tradīciju, arī 2013.gada nogalē rīdziniekus un Rīgas viesus „Skonto Būve” sveic ar Rīgas gaiļa egli, kas rotāta tautiskos motīvos. Šogad egles vizuālais noformējums tapis, iedvesmojoties no Lielvārdes jostas raksta, kas ir raksturīgākais un nozīmīgākais latviskās dzīvesziņas un simbolu valodas paraugs Latvijā. Tas apzīmē gudrību, laimi un pārticību, ko „Skonto Būve” arī novēl ikvienam rīdziniekam un Rīgas viesim.

„Skonto Būve” jau kopš 2008.gada kā svētku dāvanu Rīgai, tās iedzīvotājiem un viesiem pasniedz Ziemassvētku egli, katru gadu to novietojot pašā Rīgas centrā – Elizabetes ielas un Brīvības bulvāra krustojumā.

No gada uz gadu egles rotājumu tematika atšķiras, taču jau četras sezonas kā nemainīga vērtība saglabājies Rīgas gailis egles galotnē, no kā arī radies egles nosaukums – „Rīgas gaiļa egle”.

Turpinot ūdenssaimniecības projektu attīstību Rīgā, SIA „Rīgas ūdens”, Rīgas dome un „Skonto Būve” parakstīja sadarbības līgumu par ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi Bolderājā.

Projekts paredz ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi apmēram 8km garumā, aptverot 33 ielas. Projekta rezultātā, 290 objektos pieslēdzot centralizēto ūdensapgādi, „Skonto Būve” būs nodrošinājusi 960 iedzīvotājus ar iespēju saņemt tīru un kvalitatīvu ūdeni.

Svinīgi parakstot sadarbības līgumu, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzsvēra, ka projekta mērķis ir padarīt pilsētas infrastruktūru pieejamu ikvienam rīdziniekam, nodrošinot iespēju pieslēgties pie centralizētās ūdensapgādes.

Savukārt „Rīgas Ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa atzina, ka „Skonto Būve” līdzšinējā pieredze, izbūvējot ūdens un kanalizācijas tīklu arī Mārupes virzienā, nodrošinās šī projekta kvalitatīvu un strauju virzību.

„Skonto Būve” valdes loceklis Māris Kvite pauda gandarījumu, ka kvalitatīva ūdenssaimniecība nozīmē arī atbildību par vidi, kas ir viens no „Skonto Būve” vadmotīviem.

Fotogrāfa Gvido Kajona melnbaltās fotogrāfijas, kas ietvertas grāmatā „Tēma 011”, tapušas Padomju Latvijas laikā. Bildes ir nostāvējušas vairākus gadu desmitus un pa to laiku kļuvušas tikai vērtīgākas.

Ciklā „Tēma 011” apvienotas vairākas tēmas – ainava, demonstrācija, cilvēks un pilsēta, uzraksti, laiks. Ciklu caurvij doma – CIK ŠIS LAIKS IR INTERESANTS. Šo ciklu, kā jau visu, ko dara Kajons, raksturo tehniska sterilitāte, perfekta kvalitāte, īpašais „kajoniskais” redzējums: it kā nemanāmo un ikdienišķo viņš dokumentējot padara par tēlu – mākslu, izrauj nejaušu dzīves fragmentu no notikuma konteksta un rada savu zemtekstu.

Gvido Kajons (1955) tāpat kā viņa biedri no fotogrāfu grupas „A”, kuras līdzdibinātājs viņš ir, nekad nav studējis fotogrāfiju akadēmiskā ceļā. Sākotnēji fotogrāfija viņu aizrāva kā hobijs. Fotografēt Gvido Kajons sācis ar vectēva atrastu, 20. gadsimta 30. gados ražotu fotoaparātu, mācoties jau 5. klasē. Fotogrāfs absolvējis Rīgas Politehniskā institūta radiotehnikas un sakaru fakultāti un ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, 20. gadsimta 90. gados strādājis kā žurnāla „Liesma” fotogrāfs. Gvido Kajons jau kopš 1979. gada piedalās grupas fotogrāfiju izstādēs un veido savas personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, tai skaitā, Valtera Filipa mākslas galerijā Kanādā, izstāžu zālē „Weserburg” Vācijā un „Van der Berlage" galerijā Amsterdamā. Pazīstamākās no autora fotogrāfiju sērijām ir „Ar Minoltu pa dzīvi” (1994), „Tēma 011” (daļa no sērijā iekļautajām fotogrāfijām pirmoreiz izstādīta 1988. gadā Arhitektu namā), „Nacionālā ģeogrāfija” (1998).

Cikla „Tēma 011” fotogrāfijas tapušas laika posmā no 1976. līdz 1994.gadam.