Paveikta puse no Gaismas pils būvniecības darbiem
Iestiklots Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas ziemeļu fasādes augstākais punkts - ēkas smaile.
Ēkas spicē atrodas 10., 11. un 12.stāvs, 10. stāvā atrodas tehniskais stāvs, savukārt 11. un 12. stāvs ir paredzētas telpas nelieliem semināriem, izstādēm, grāmatu atvēršanas svētkiem, taču ikdienā šī vieta būs lasītājiem brīvi pieejams skatu laukums, uz kuru paveras skats uz Vecrīgu un Pārdaugavu.
Gaismas pils spices augstums sasniedzis 68,3 metrus, ieskaujošais stikls tiek veidots no stikla paketēm, kas sastāv no ārējā un iekšējā stikla. Ārējais ir rūdīts stikls ar speciālu pārklājumu, kas nodrošina dabīgā apgaismojuma iekļūšanu telpā. Tas karstā laikā aiztur svelmes iekļūšanu telpās, bet aukstā laikā siltumam neļauj izkļūt no ēkas.
Šobrīd Latvijas Nacionālajās bibliotēkas jaunajā ēkā tiek veikti arī jumta hidroizolācijas uzklāšanas darbi, jumta tekņu izbūvēšana, kā arī turpinās darbi pie ēkas inženiertīklu izbūves darbiem. Ēkas fasādes un jumta pirmās hidroizolācijas darbi LNB ēkai tiks pabeigti šī gada rudenī, lai varētu uzsākt iekšējos apdares darbus. Kopumā ir paveikta apmēram puse Gaismas pils būvniecības darbiem.
Valsts Ministru prezidents V.Dombrovskis: " Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka ir nacionāls simbols veiksmīgai Latvijas nākotnei. Tas apliecina mūsu tautas saimniecisko sīkstumu un nacionālās pašapziņas veidošanos."
Līdz šim LNB celtniecībā izmantotas 5103 tonnas armējuma, 36 486 kubikmetri betona, 4393 kvadrātmetri stikla, 42 147 kilogrami metāla, 38 714 metri elektrības kabeļu, 10 953 metri vājstrāvas kabeļu un 1065 kubikmetri fibrobetona grīdām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecību veic Latvijas Nacionālo Būvkompāniju apvienība, kuru veido trīs spēcīgākās un pieredzes bagātākās Latvijas būvkompānijas: SIA Skonto Būve, SIA RE&RE un AS RBSSKALS.
Notikusi „Skonto Būves” atbalstītās Dabas koncertzāles pasākuma norises prezentācija
Pie Mazā Baltezera, 18. jūlija vakarā, Dabas koncertzāles komanda kopā ar šī gada lielāko pasākuma atbalstītāju „Skonto Būve” valdes priekšsēdētāju Gunti Rāvi un Vides ministru Raimondu Vējoni pulcējās, lai ieskatītos mūzikā un zinātniskajās darbnīcās, kas veltītas šī gada Dabas koncertzāles varonim - pūšļu fukam.
Šī gada pūšļa fuka krustmāte un krusttēvs, biologi Solvita Strāķe unAndris Andrušaitis, stāstīja par pūšļa fuka lomu Baltijas jūrā, kas ir kā mājvieta dažādiem jūras iemītniekiem. Līdzīgi šī gada koncerta sponsors SIA „Skonto Būve” veido Latvijas iedzīvotājiem mājvietas sauszemē.
Prezentācijā piedalījās arī Eiroparlamenta pārstāvis Roberts Zīle, kā arī mūziķi Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs, Valdis un Rūta Muktupāveli un Andris Sējāns.
„Skonto Būve” uzsāk „Saktas” puķu tirdziņa būvniecību
Šonedēļ „Skonto Būve” uzsāks Saktas puķu tirdziņa būvniecību, lai līdz Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkiem 18. novembrī ziedu tirgotāji varētu atgriezties jaunās un ērtās tirgošanas vietās. Pirmajā līdzšinējo ziedu tirgus telšu demontāžas dienā „Saktas” ziedu tirgu apmeklēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.
Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks: „Jautājumam par „Saktas” puķu tirdziņu ir 14 gadu vēsture. Šis puķu tirdziņš ir īpašs un neatkārtojams ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Šī tiešām ir tā vieta, kuru rīdzinieki zina kā drošāko vietu, kur iegādāties puķes.”
Saktas puķu paviljona projekts paredz izbūvēt divas ēkas ar attiecīgi 16 un 14 tirdzniecības vietām. Jaunie paviljoni plānoti galvenokārt no stikla, tādējādi ļaujot ziedu krāšņumu pamanīt jau no attāluma. Jaunās puķu tirdzniecības vietas atšķirībā no vecajiem, savu laiku nokalpojušajiem kioskiem būs aprīkotas ar ūdensapgādi un kanalizācijas noteku sistēmu, apkuri un gaisa kondicionieriem, būs ierīkota arī klimata kontrole. Tirdziņš būs aprīkots arī ar ugunsdrošības signalizāciju.
Ar “Skonto Būves” atbalstu Latvijas upītēs ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu
Ar 50 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu Pededzes upes baseinā jūija beigās noslēdzās zivju mazuļu ielaišana “Skonto Būve” iniciētā projekta “Miljons foreļu atgriešanā” ietvaros. Kopumā šogad septiņu upju baseinos ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Nākamā strauta foreļu mazuļu ielaišana plānota nākamā gada pavasarī.
Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, „Skonto Būve” iniciētā projekta „Miljons foreļu atgriešanās” ietvaros, četru gadu laikā Latvijas upēs tiks ielaisti miljons strauta foreļu mazuļu – katru gadu pa 250 tūkstošiem.
Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība apdraudēta.
No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” ir saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos – Ogres, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures, Gaujas un Pededzes upju baseinos.
Strauta foreļu mazuļus izlaida biedrība “Mēs zivīm”, bet izaudzēja trīs Latvijas zivju audzētavas – „BIOR” zivju audzētava „Tome”, SIA ”Faps” un Z/s „Sillakas”.
“Skonto Būve “ Latvijas upītēs ielaidīs miljonu strauta foreļu mazuļu
Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, „Skonto Būve” iniciētā projekta „Miljons foreļu atgriešanās” ietvaros Latvijas upēs tiks ielaista jauna dzīvība – miljons strauta foreļu mazuļu.
Pirmos 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļu 9.jūnijā Ogres upē ihtiologu Māra Oltes un Armanda Rozes uzraudzībā ielaida projekta iniciators un “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis un vides ministrs Raimonds Vējonis. Līdz jūnija beigām citās Latvijas upēs tiks ielaisti vēl 200 tūkstoši.
Guntis Rāvis, „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs: „Vēl pagājušā gadsimta sākumā strauta forele bija plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, savukārt tagad strauta forele makšķernieku lomos ir reti un sastopama vairs tikai ap 200 upēs. Neskatoties uz to strauta forele nav Latvijas īpaši aizsargājamo zivju sarakstā, arī valsts atbalsta programmas to populācijas atjaunošanai līdz šim nebija. Tāpēc nolēmām nākt ar privātu iniciatīvu un četru gadu laikā Latvijas upēs ielaist miljons strauta foreļu mazuļu, katru gadu pa 250 tūkstošiem.”
Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība apdraudēta.
No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netiks mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.
Strauta foreļu mazuļus pēc „Skonto Būve” pasūtījuma izaudzēja trīs Latvijas zivju audzētavas – „BIOR” zivju audzētava „Tome”, SIA”Faps” un Z/s „Sillakas”. Zivju mazuļu ielaišanu upēs realizē biedrība “Mēs – zivīm”.