Pilnsabiedrība „SBRE” Rīgas pils atjaunošanas projekta ietvaros pabeigusi pils Sv.Gara torņa atjaunošanu, paveicot gan projektā plānotos iekšdarbus 350 m² platībā, gan arī torņa fasādes krāsošanas darbus. Kopējā torņa fasādes platība ir vairāk nekā 1000 m².

Būvnieku pilnsabiedrība “SBRE”, kurā ietilpst „Skonto Būve” un „Re&Re” Sv.Gara tornī veikusi elektrotīklu un vājstrāvas tīklu rekonstrukciju un izbūvi, ārējās apdares rekonstrukcijas darbus, jumta hidroizolācijas seguma nomaiņu un remontu, iekštelpu sienu un griestu apmetuma rekonstrukciju, krāsojuma atjaunošanu, mūra restaurācijas darbus, grīdas dēļu restaurāciju, parketa grīdas seguma izbūvi, kā arī logu, durvju un kāpņu restaurāciju.

Aktīvi turpinās arī pārējie Rīgas pils atjaunošanas darbi, un jau tuvākajā laikā Vācijas uzņēmuma „Otto Richter GmbH” speciālisti pilnībā pabeigs ēkas žāvēšanu un dezinfekciju.

Jau šā gada rudenī būvdarbu grafiks paredz pilnīgu Rīgas Pils pastāvīgā jumta izbūvi, fasāžu un logu restaurāciju. Pašlaik notiek darbs pie parādes kāpņu telpas, kā arī konventa daļas jumta seguma, savukārt Svētku zālei tiek būvētas jaunas pastāvīgā jumta konstrukcijas.

Savu krāšņo izskatu atgūst Rīgas pils Baltā zāle, kā arī Sūtņu un Svētku zāles.

Pašlaik pilnībā pabeigta arheoloģiskā izpēte Austrumu piebūvē un šajā daļā turpinās ēkas pamatu stiprināšanas darbi. Pilnībā ir rekonstruēti ēkas ārējie elektrotīkli un uzsākti iekšējie labiekārtošanas darbi.

Rīgas pils rekonstrukciju un restaurāciju plānots noslēgt 2015.gada novembrī.

Rīgas pils celtniecība pie Daugavas tika uzsākta 1330.gadā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā uzcelt jaunu, taču ne pašā pilsētā, bet gan cieši tai blakus bijušā Sv.Gara hospitāļa vietā. Pils kļuva par Livonijas ordeņa mestru rezidenci.

1481.gadā uzliesmoja jauns Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu, un rīdzinieki pili 1484.gadā atkal nopostīja. No toreizējās pils palika tikai daļa Svētā Gara torņa (kā bāka upes pusē kuģotājiem) un daļa no aizsargmūra. Svētā Gara tornis ievērojami cieta Brīvības cīņu laikā, bet pēc tam tika atjaunots.

Turpinot kvartāla „Centrus” attīstību, projekta 2.kārtas ietvaros „Skonto Būve” uzsākusi divu 7 stāvu dzīvojamo māju būvniecību.

„Centrus” tiek veidots kā labiekārtots, skaists, savrups un augstas kvalitātes kvartāls pašā Rīgas centrā. Tas atrodas Rīgas aktīvākajā daļā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Dzirnavu, Blaumaņa un Krišjāņa Barona ielas.

Uzsākot kvartāla „Centrus” būvniecības darbus 2014. gada vasarā, taps divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas, kurās tiks iekārtoti 84 dzīvokļi un komercplatības ēku pirmajos stāvos.

Līdzās mierīgai un privātai dzīvojamajai videi, „Centrus” tiek veidota ērta publiskā zona. Gājēju promenāde savienos Dzirnavu ielu ar Blaumaņa ielu, šeit ritēs sava īpašā iekškvartāla dzīve ar kafejnīcām un labiekārtotām atpūtas vietām, kā arī iepirkšanās iespējām promenādes malās.

VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas” A korpusa 1.kārtas būvniecība tika uzsākta 2013.gada pavasarī. Šobrīd ir izbūvēti grunts pastiprināšanas elementi. Paveikti 90% no pamatu plātnes izbūves darbiem, tai skaitā sagataves kārta, horizontālā hidroizolācija, aizsargkārta. Paveikti 80% no pārseguma izbūves darbiem kopā ar sienām, kolonām, vertikālo hidroizolāciju. Tiek montēta tehniskās kanalizācijas sistēma energobloka plātnē.

Tuvākajā laikā plānoti vidējā spiediena gāzes vada iznešanas darbi, iekškvartāla tīklu montāža, lietus kanalizācijas kolektora montāža un iekšējo inženiertīklu montāža.

Projekta pasūtītājs ir VSIA  „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, projektētājs SIA „Sarma & Norde”, būvnieks pilnsabiedrība „SBRE”.

Arī šogad „Skonto Būve” atzīts par reputācijas līderi būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē. Saglabājot līderpozīciju nozarē kopš 2011.gada, kopējā Latvijas uzņēmumu reputācijas topā „Skonto Būve” šogad ieņem 88.vietu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais uzņēmumu Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā.

„Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis uzņēmumu Reputācijas izdevumā atzīst: „Padarītie darbi ir mūsu reputācija. Gan profesionālajā un biznesa attīstības, gan sociālās atbildības jomā cenšamies radīt paliekošas un ikvienam pieejamas vērtības. Esam būvnieki un mūsu profesionālais veikums ir kā uz delnas - ēkas, infrastruktūras un vides objektus redz un novērtē ikviens. Savukārt sociālās atbildības jomā uzņēmuma pamatvērtība ir ilgtermiņa ieguldījums  sabiedrības labā. Ja kādu projektu sākam, konsekventi turpinām to gadu no gada. Kā vadošā nacionālā būvkompānija jūtam atbildību finansiāli atbalstīt Latvijas kultūras, sporta un vides attīstību.”

Reputācijas tops pirmoreiz tika izveidots 2005.gadā.

Pēdējos četros gados vasara sākās ar ziņu, ka Latvijas upēs ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Šīgada jūnijā Ogres upītē iepeldēja miljonais forelēns un „Skonto Būve” iniciētais projekts "Miljons foreļu atgriešanās" noslēdzās.

Lai arī par kulta zivi sauktās foreles liktenis nav apskaužams, diemžēl īpaši aizsargājamo sugu sarakstā to neatrast, un arī valsts atbalsta programmas tai nav. Tāpēc, lai atjaunotu padomju laikos teju iznīcināto strauta foreļu populāciju, 2011.gadā Guntis Rāvis un "Skonto Būve" uzsāka projektu "Miljons foreļu atgriešanās".

„Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis ir gandarīts, ka ideja ir pārtapusi visiem redzamā rezultātā, un pirms četriem gadiem ielaistie forelēni nu jau ir divu sprīžu garumā.

Projekta krusttēvs un dabas pētnieks Māris Olte, atzina, ka tagad ielaistās foreles būs gatavas dabīgā ceļā vairot strauta foreļu populāciju.

Zivju mazuļu ielaišanas vietas tika balstītas uz izpētes datiem, saņemot atļauju no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” ielaist foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netika mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Projekta izmaksas ir vairāk nekā 142 tūkstoši eiro, un to pilnībā finansēja "Skonto Būve", pasūtot foreļu mazuļu izaudzēšanu trīs Latvijas zivju audzētavām - "BIOR" zivju audzētava "Tome", SIA "Faps" un Z/s "Sillakas". Par zivju mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība „Mēs  zivīm”.

„Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir iespēja veidot sabiedrības izpratni par vērtīgākajiem dabas resursiem, to atjaunošanu un saglabāšanu,” atzinabiedrības „Mēs Zivīm” valdes priekšsēdētājs un šī projekta koordinators Ivars Dubra.